Es mācos ārzemēs un teikšu godīgi pirmo 2 mēnešus katru vakaru pamatīgi raudāju, bet lai vai cik grūti sākumā gāja man NEKAD neienāca prātā doma pamest mācības, jo tas būtu kā spļāviens sejā vecākiem. Viss laiks un pamatīgi milzīgā mācību maksa, mani vecāki NEKAD to nepiedotu.
Es mācos UK un man škiet sadzīves ziņā ir diezgan viegli, jo angļu valodu prot visi :D un nav nekādas problemās, ja piemēram tev vajag banku, ārstu utt. Šobrīd jau mācos maģistros un nevienu brīdi neesmu nožēlojusi, ka aizbraucu uz ārzemēm mācīties esmu iedzīvojusies un jūtos kā savā vietā.
Šajā gadījumā es teiktu, ka vecāku atbalsts būs galvenais, gan financiālais, gan emocionālais.Es noteikti nepabeigtu bez vecāku stringrā pleca. Manuprāt, ja izklausās, ka tu tiešām neesi 100% pārliecināta. Ja, tev nav apņēmības, gribas spēks un dzelzs nervi tad iesaku nebraukt.