Esmu domajusi par sadu un lidzigam temam pedeja laika. Piemeram, par to, cik patiesibaa nebrivaa videe mes dzivojam, visi izsakaas par varda brivibu, to, ka musdienas tiek pienemti dazadi cilveki.. Tik daudzi cilveki ir tik loti parnemti ar saviem telefoniem, tu izej ara, atpusties, pastaigaties, izdejoties, nedod dievs kadam liksies smiekligs tavs terps, augums, deju kustibas, jebkura bridi uz tevi var tikt paveersts telefons, tevi var nofotografet, nofilmet, ievietot youtube vai pierakstit pretigus vardus uz bildes un nopubliceet, cik reizu jau redzeti tadi divaini foto un video interneta. Ja nav par ko runat, tad jaruna par citiem. Un par to vardarbibu un rupjo valodu, man vienkarsi slikti paliek iedomajoties par to, ka visi cosmo/delfi utt komentetaji dzivo starp mums sabiedriba ar saviem tarakaniem galvaa un iespejams tas pat ir kads no musu kolegiem, gimenes locekliem vai draugiem. Taja pat laika, protams, jauki, ka internets dod daziem iespeju izteikties jeb izlikt savas dusmas komentejot visus rakstus pec kartas ta vieta, lai sistu vai smietos par kadu uz ielas. Bet kas par daudz, tas par skadi. Rupjibai interneta musdienas tiesam nav robezu.
Runu gan noskatijos, bet laikam ne isti par temu uzrakstiju. ;-)