vardarbība

Samaara, es vienreiz uzdūros tādam kā pieredzes rakstam par vardarbību attiecībās, un man īpaši iekrita acīs punkts, ka parasti tā parādās pēc kāda notikuma, kas upuri it kā "piesien" varmākam, jo viņš saprot, ka nekur jau neliksies... Diemžēl visbiežāk tā ir grūtniecība vai bērna piedzimšana. Es to tik ļoti piefiksēju tāpēc, ka man draudzenei bija tieši tāda situācija - viņa palika stāvoklī (grūtniecība gan ātri pārtrūka) un pēc laika kādreiz tik jaukais vīrietis sāka viņu iekaustīt. Ar katru reizi stiprāk. Es to puisi nepazīstu, tāpēc nezinu, vai viņam bija kādas kretīniskas izpausmes jau pirms tam. Gan jau bija, bet viņa to nepamanīja.

piereģistrējos tikai tāpēc, lai sazinātos ar Tevi - ja to vēlies! Varu pateikt tikai vienu lūzuma punkts ir pirmais sitiens, pirmie draudi, pirmā ņirgāšanās!. Pamet, bēdz prom. Paskaties spogulī un sev pasaki - es sevi pārāk mīlu, lai ļautu tā izturēties pret sevi. Tā nav mīlestība, ja kāds Tevi ir spējīgs ietekmēt fiziski vai emocionāli - tās ir bailes no tirāna puses, ka viņš var pazaudēt Tevi. Jo tirānam ir zema pašapziņa un viņš baidās palikt viens kā arī nemāk savādāk iegūt to ko vēlas. Un mūsu cietēja(arī upura) statuss to pieļauj. Mēs, kas ciešam burtiski izstarojam bailes un pakļaušanos līdz ar ko piesaistam šādas personas. Ja vēlies raksti privāti - man meitenei, kura pašreiz ar galvas traumu, zilu aci, sadauzītu degunu, bet nu jau policijas aizsardzībā, ir izgājusi cauri šim murgam.
Parunāsim, vienai Tev var būt ļoti grūti salauzt šo apburto loku - es to izdarīju vēl dzīvai esot. Nezinu gan kā būs tālāk. Man ir bailes, bet pirmais solis ir sperts.

Un ja vēl kādai ir šādas problēmas - rakstat. Man ir ideja izveidot slēgto tēmu cietušām sievietēm un tām, kuras nemāk tikt laukā no šīs bedres, jo svarīgi ir runāt un svarīgi ir zināt, ka neesi viena.