Par sociālo darbu neko nezināšu teikt.
Bet sākumskolas skolotāja man ir viena draudzene. Tik forši skatīties, kā viņa tur ņemas ar mazajiem, var redzēt, ka dzimusi, lai strādātu par skolotāju. (l) Tad nu arī šo profesiju es ieteiktu strādāt tikai tad, ja tiešām tas ir tāds, kā aicinājums, sirdsdarbs. Arī bērniem labāk patīk forša, smaidīga, izdomas bagāta skolotāja, nevis sieviete, kura stāv klases priekšā, bet pie sevis domā, kāda velna pēc neaizgāja mācīties kādu labāk atalgotu profesiju, kur nav visu dienu jānoņemas ar sīkajiem un vēl aizvelkoties mājās viņiem jālabo kontroldarbi.:-D Izredzes pēc studiju beigšanas? Nu, kā, strādāt ar bērniem. Skolotājas jau vienmēr būs vajadzīgas, tā kā bez darba gan jau nesēdēsi. Tikai sākumā tiešām jāpadomā, vai gribēsi strādāt par attiecīgo atalgojumu. Kaut gan arī- tā pati mana draudzene strādā gan skolā, gan bērnudārzā pasniedz angļu valodu, gan strādā par logopēdu, gan darbojas ar bērniem jauniešu centrā- tā kā, ja grib, arī šajā profesijā daudz strādājot var nopelnīt un normāli dzīvot.:-)