Laulības iniciatore?

Kaapeec gan nee? Pavisam laba doma. Ja viens nerunaa par noziimiigaam lietaam, tas jaadara otram.

Parunāties un uzzināt otrās pusītes nākotnes skatījumu jau vienmēr var un tas ir nepieciešams, bet, lūdzu, nekrīti ceļos un uzreiz nebildini :D

Es nebildināšu, prasu viedokli vai sievietei interesēties par to kad būs beidzot kāzas ir normāli? ;-)

Protams, ka sākt runāt par to ir ok. Domāju, ka lielākā daļa pāru ir šo tēmu apsprieduši visai plaši pirms bildinājuma.

Varbūt sievietei tikai nevajadzētu mesties uz ceļa sava vīrieša priekšā un dot gredzenu :D

Par tādām lietām vajadzētu izrunāties un zināt vai "ir pa ceļam"... :)

Tās kuras precējušās, pirms apprecējāties runājāt par kāzām, vai džeka bildinājums bija +/- pārsteigums, jeb viņa paša lēmums nevis meitenes aicinājums saņemt sevi rokās un izdarīt TO :-P

Es pēc 7 gadiem izdomāju, ka gribu būt viņa uzvārdā, un tā arī pateicu: "Gribu šovasar apprecēties." Lieta darīta 8-)

Es jau pirmajā attiecību gadā, runājot par kāzām, teicu, ka man sķiet, ka gribētu lai pēc apmēram 3 gadu ilgām attiecībām mēs precamies. Čammājāmies riktīgi, tūlīt būs 5 gadi kopā un tikai tagad ir nolikts kāzu datums :D

sunset viņš tevi bildināja ar gredzenu jau?

Appreceejaamies, jo bija iemesli un vajadziiba to dariit, citaadi joprojaam buutu nepreceejushies. Bijaam runaajushi un visu apsveerushi.

Es tā nekad negribētu dāmas, izskatās pēc uzspiestas laulības :-|
Man vajag lai mani bildina bez vārda runas ;-)

Uzskatu, ka par laulībām ir jārunā abiem un ja sievietei ir sajūta, ka vajag, tad ir jāsaka un jāvienojas par kopīgiem nākotnes plāniem. Citādi sanāk, ka sieviete grib precēties, neko nesaka, vīrietis pat nenojauš, jo nav aizdomājies, bet sieviete tikmēr klusībā cepas un graužas, un domā, ka šis baigais nelietis. Negaidītie bildinājumi parasti attiecībās nestrādā, tikai romantiskajās filmās.

Uzsākt sarunu par to ir normāli. Ir normāli noskaidrot otras puses uzskatus šajos jautājumos.
Taču, kāzu iniciatore ar bildinājumu vai kaut kādiem uzstādījumiem ''preci mani, es gribu''... nu tā es noteikti nerīkotos. Uzskatu, ka bildinājumam ir jānāk no vīrieša un labprātīgi(nevis mīļā miera labad, jo beibe ir īdējusi par to katru dienu visa gada garumā).
Mēs savās attiecībās jau sen izrunājām šo jautājumu un toreiz teicu draugam, ka negribētu, ka nodzīvojam un esam kopā 10 gadus un es joprojām esmu tikai draudzene. Bildinājums nāca pēc 5 kopā pavadītiem gadiem un tā bija pilnīgi viņa rīcība, pilnīgs pārsteigums man, jo mēs kopš tās sarunas šo tēmu nebijām cilājuši(un tā saruna bija, kad bijām kopā 2 vai 3 gadus).

Heartkiller apsveicu un TEV pilnīgi piekrītu.

Vispār nebiju pacēlusi šo tēmu, vīrs tikai vairāk kārt bija ierunājies par kāzām.. un tad jau sekoja bildinājums... :)

Pirmajā reizē nebijām par to runājuši, negaidīju, bet saņēmu bildinājumu. Piekritu. Tas varbūt nebija pareizi. Apprecējāmies. Otrajā reizē (ar to pašu vīrieti) par kāzām runājām, pēc tam ļoti ātri sekoja bildinājums.

Domāju, ka vienam otra viedokli par kāzām vajadzētu tomēr pirms bildinājuma.
No otras puses pārsteigums arī forši.

Salemana, paldies :)

Kāpēc tad ja sarunu iesāk sieviete tās ir uzspiestas laulības? Sanāk, ka sieviete bezmaz vai nedrīkst teikt ne vārda kamēr netiek bildinaata? Kautkā dīvaini, ka, ja sieviete ierunājas pirmā, viņa to uzspiež. Nu nez. :) protams bildinasanai jābūt vīrieša ziņā, bet nedriksteet teikt ne vārda.. :)

Es domāju, ka tādu vispārīgu viedokli par kāzām var izrunāt. Man būtu svarīgi zināt otras puses nostāju šajā ziņā. Bet es noteikti neprasītu, kad mani precēs utt. Es zinu, ka draugs kāzas atbalsta, viņš zina manas domas, man atliek tikai sagaidīt bildinājumu, kuram, pēc manām domām, ir jābūt no vīrieša puses :)

Aptuveni pēc gadu ilgām attiecībām sākām nopietni runāt par laulībam un ta arī nolēmam, ka jāapprecas :) Bet šaja gadījuma tas arī tādēļ, ka gadi bija divdesmitnieka otraja pusē.

Citās jaunības attiecībās - 4 gadi un nekā! Viņš par ilgu marineja, kad biju jau gatava nakamajam solim.