Sveiki! Sākumā viss bija normāli, ar mammu attiecības bija labas, pat ļoti. Bet pēdējā pusgada laikā viņa, manuprāt, uzvedas nenormāli. Es reizi nedēļā tīru visu māju, bieži gatavoju ēst un mazgāju traukus, palīdzu, viņa pēdējā laikā retāk gatavo ēst, uzveļ visu uz maniem pleciem. Dusmojas visu laiku par pat vismazākajiem sīkumiem. Pret māzāko māsu nav tādas attieksmes. Vienu dienu, kad prasīju naudu pusdienām( mācos vēl skolā) viņa teica, ka neesot pelnījusi, prasīja, kur liku naudu(5 eur), ko iepriekš deva, visu viņai izstāstīju, ka pirku visiem produktus, jo mājās nebija. Viņas atbilde: es tev neprasīju, lai tu pērc. Ja būtu iespēja, izvāktos, bet skolā jāmācās vēl viens gads. Kā lai reaģē ? Jo ļoti sāp visi vārdi, ko saka. Pats trakākais ir tas, ka neviens neciena manu darbu, iztīru visu, kāds sastaigā ar netīrām kājām, sadrupina kko. Uz to, ka aizrādu, ka tikko iztīrīts man saka, lai nomierinos. Izrunāties nelīdzēs, jau mēģināts.
7
