Bijušajām smēķētājām

Nekad neesmu smēķējusi, bet man zināms puisis atmeta, sākot ļoti daudzas jaunas lietas dzīvē - sāka sportot, nomainīja darbu, sakārtoja uzturu... Secināja, ka vēlmi smēķēt radīja nepatīkamā vide apkārt, stress. To sakārtojot, pazuda arī atkarība.

Lai Tev izdodas! :-)

Vispirms smēķēšanu atmeta mans draugs tādēļ arī pati centos atradināties no šī ieraduma. Atmetu pakēpeniski. Arvien retāk sāku smēķēt. Pēc kāda laika pārgāja vēlme pēc cigaretēm. Tagad gan dažreiz sagribas uzsmēķēt,bet atturos,jo padomāju ja jau esmu iztikusi tik ilgu laiku bez cigaretēm nav vērts atsākt.

Vienkaarshi vienaa dienaa vairs nepiipeeju un viss. Nu jau vairaak kaa 10 gadi pagaajushi. Kad gribas smeekjeet, noveers uzmaniibu uz kaut ko citu.

Par maz gribasspēka tātad. Ja iekšā ir vēlme, ka gribi atmest, tad to var mierīgi izdarīt.
Es jau gandrīz pusgadu nesmēķēju, vienīgi ballītēs, bet krietni mazāk nekā iepriekš, citreiz pat nemaz. Atmetu, jo izdomāju, ka vairs negribu to darīt.

Ilgi gatavojos atmešanai. Sākumā nekas daudz nesanāca. Pāris dienas nesmēķēju un tad atkal sāku. Sapratu, ka nekas nesanāks, ja patiesi to nevēlēšos, nesapratīšu - kāpēc man jāatmet. Neviens cits nerūpēsies par tavu veselību. Tiklīdz sāku domāt par smēķēšanu, tā sev atgādināju, ka man tas nav vajadzigs, tas ir tikai ieradumus un no šī sliktā ieraduma ir jāatbrīvojas. Vēlāk sāku just izmaiņas, rokām sāka sāpēt locītavas, ķermenis sāka ''attiet''. Dažādas sajūtas, citiem pat sirds rajona jūtamas pārmaiņas, man arī tā bija. Motivācija esi tu pati, tavs ķermenis, veselība. Apziņa, ka tu kontrolē situāciju. Vienmēr tusiņos draugi smēķē, apkārt viens dūmu mākonis, manī neizraisa nekādas emocijas. Daudzi novērtē manu gribasspēku. Turpat 2 gadus nesmēķēju un jūtos labi.

Es esmu bez smēķēšanas apaļus 2 mēnešus un 10 dienas (un nē, nav tik smagi, ka katru dienu skaitītu, izlasot diskusijas pieteikumu atvēru programmiņu telefonā) :)
Esmu apmierināta.
Šajā laikā esmu neizsmēkējusi 552 cigaretes (kādreiz bija 8 cig.dienā) un neiztērējusi 91,1 EUR. Mīlīgi :)
Mana motivācija ir... mana veselība. Neesmu pat iekrekšķējusies, kur nu vēl par īstu klepu runāt jau kādu mēnesi stabili. aizgāju pie higiēnista, pašai zobi liekas ka gaišāki paliek (droši vien muļķības, bet reāli tā liekas), jau pirmo 2 nedēļu laikā skrienot vidējais pulss nokritās par 10x/min (kas man kā regulāram skrējējam bija tīrā debesu dāvana).
Drēbes neož, mati pēc galiņu seruma smaržo līdz nākamajai mazgāšanai. Daudz patīkamu lietu. Bet nu es atmetu nevis ar varu (man jābeidz pīpēt!), bet ar atvieglojumu (ar domu - jess, beidzot man vairs nav jāpīpē!), varbūt tāpēc tik pozitīvi nosacītā ilgtermiņā.
One day at a time sākumā, pēc tam jau nedēļas neesi pīpējis un aidā, mēneši sāk lasīties :)

Atmetu, kad sapratu, ka man tas nav nepieciešams. Nemaz necentos ar sevi cīnīties, nekādas ''lomkas'' nebija. Tā, itkā nekad nemaz nebūut smēķējusi, pat galva sasāpas no domas par smēķēšanu... tā kā, uzskatu, ka viss ir galvā. Atkarbīa kā tāda... tas ir bizness, cilvēki uz šīs ''atkarības'' rēķina pelna naudu, lielu naudu, iestāstot, ka atmest ir teju vai neiespējami... sapratu, ka negribu būt marionete ekonomikas tirgū un vēsā mierā atmetu.