Bērna barošana publiskā vietā.. kāds ir jūsu viedoklis..?

Un vispār, diskusijas jautājums bija par barošanu ar krūti kā tādu. Nekas nebija minēts par publiskām vietām un izkarinātām krūtīm :D

Tā kā atbildot uz jautājumu - es domāju, ka tas ir normāli un nepieciešami.

Bet man ar bija līdzīgs stāsts kā bon_bon. Spēlējām vienā krogā ar grupu. Sīkais (apmēram3-4gadi) pieiet pie mammas un taisa vaļā blūzi. Gribot pupu. Nu tas bija tiešām fui. Bet tas jau vairāk par tēmu cik ilgi bērns būtu jābaro.

Brr...

Nu galīgi nepieņemami.

Aizdomājos.. Kur ir robeža, kad kaut ko tādu varētu sākt traktēt par pedofīlismu.

Domaa mamma taa seksuali savu bernu izmanto?

Diekleinehexe,vai tik tiesam dzivo vieta, kur mammas ar izkartu pliku kruti baro bernu publiski ? Nu tiesam ? Tik naidigs komentars, it kaa tev uz katru sturi gadas to redzet. Tava fantazija , nu tas jau cits stasts.

Un par mammam , kuram ir berni, ka tu nosaki, ka vina kaa varone jutas ? :D
Beidziet tak visu dramatizet :-D

Nu tas, kas lielus baru vai nunevar atrafinst, drausmigi lutina, izlaiz vai tik tiesam ir vajpratigas mates piena fanatikes.:D
Bet tas ir retums un biezak interneta izlasams, neka dzive redzets.

The one, nē it kā. Viņas uzskatos tas noteikti tā nenotiek, bet domāju, ka bērnam psiholoģiski tas atstāj kaut kādu paliekošu iespaidu.

Zelta black, padomaa veel. Neko tas neatstāj. Mātei grūti pārraut saikni ar bērnu un viss. Ar varu pie kruts neliek taču. Kāda pie velna pedofiilija.

Lasot šādas diskusijas, šķiet, ka cilvēki ar savu aprobežotību novedīs pasauli atpakaļ 30 000 senā neandertāliešu laikmetā.
Cilvēks ir dzīvnieks. Divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē. Tāds pats kā kaķis, lācis, ronis vai susuriņš. Visi dzīvnieki baro savus mazuļus vienādi. Nevajag vērtēt sevi pārāk augstu.
Un tām, kuras saka, ka uz katra soļa pa sievietei ar izkārtām krūtīm, neticu nevienam vārdam! ja vienreiz gadījies, nevajag mālēt to melnāk kā tas patiesībā ir. Ja ik uz stūra pa kailām krūtīm, tad gan jau dzīvojat kādā no trešajām pasaules valstīm.

Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tas neatstāj iespaidu. Mātei grūti. Bet cik grūti pēc tam būs bērnam? 4 gadīgam bērnam ir pilnvērtīgas atmiņas spējas, savas domas un uzskati par apkārtējo pasauli. Ir posms, kad zīdīšana ir jāpārtrauc, lai mazais cilvēks sāktu attīstīties psiholoģiski normāli un pilnvērtīgi nevis tiktu palaists pirmajā klasē ar atmiņām kā aizvakar zīda savai mammai krūti. Un šeku reku zīmēšanas skolotājai gan jau arī var.

Mātēm nav grūti. Ja viņas tik ilgi baro,tad pašas no tā gūst morālu kaifu. Negrib atzīt,ka bērns jau ir patstāvīgs un ka viņš vairs nav zīdainis.Jāsaka,ka nezinu nevienu gadījumu,kad tika barots lidz 4 gadiem.

Vienīgais, ko man gribas pateikt dažām lietotājām, lasot šo diskusiju - tur, ārā, ir dzīve, īstā!! Izbaudiet pavasari, tāpat neviena par savu pretējo viedokli nepārliecinās otru, un ja vēl nemāk diskutēt, tad vispār jēga kāda? (t)

Jāsaka,ka nezinu nevienu gadījumu,kad tika barots lidz 4 gadiem.

es gan zinu. nespriezhu normáli vai nenormáli par to lemj mamma, bet bérns tajá laiká gája dárzinjá un ljoti sakarígi runája - mammu, es gribu cici ést. droshi vien arí dárzinjá stástíja ka mammai cicis garshígs. jocígi redzét tik lielu bérnu pie krúts. tá sieviete vél táda miniatúra, smalcinja.

palasot diskusiju atminjá uzaust tik daudz interesantu redzétu ainu, kuram tajá brídí ísti uzmaníba pievérsta netika, bet izrádás, atminjá ir palicis :D

Māte vienkārši nevar/nemāk "atlaist savu bērnu no krūts". Un tā arī rodas tie memmīši vai trakās "vīra mātes", kas ne par ko neatzīst nevienu potenciālo sievu. Neviena nav laba, jo tikai viņa zina un māk labāk izdabāt dēliņam. Tā jau, manuprāt, ir kaut kāda novirze, bet tas ir retums.
Te runa bija par zīdīšanu publiski. To var darīt un vajag darīt, ja bērniņš ir izsalcis, bet visam ir robežas. Jāpiesedzas, lai nebūtu pēc tam vēl kādam naktīs jāmurgo par redzēto :D

Es nepiekrītu viņas uzskatiem, bet cienu viņas viedokli - http://www.huffingtonpost.com/2014/04/25/mayim-bialik-breastfeed-son_n_5212689.html

Kad zīdainis pieprasa ēdienu - nu tur nevar nekā ne sarunāt, ne kā savādāk likt paciesties vai aizvietot pienu ar gaļas gabalu (jo vēl jau neēd šādu ēdienu). Bet nesaprotu, kāpēc pieauguši bērni ir dienas vidū sabiedriskā vietā jābaro ar krūti. Pieņemot pat faktu, ka kāda uzskata, ka 4 gadniekam tas joprojām ir akūtnepieciešami, kāpēc to nevar darīt mājās esot?... Kas tad notiks ar pieaugušu paēdušu bērnu, ja nedabūs mātes pienu pēc pierasījuma? Ja tik ļoti gribās saglabāt to pupošanos jau tik lielā vecumā, tur nu gan var atrast piemērotāku laiku un vietu tādai nodarbei.

4 gadīgs pupa zīdējs gan būtu pretīgi. Bet jautājums no manis kā ne-mammas - cik ilgi sievietēm ir piens un kā tas vispār iespējams?

Vēl jo lielāku tumsonību te var lasīt...
Nu nezinu kāpēc, bet nav tas pašsaglabāšanās instinkts zīdainim tik spēcīgs tad laikam, lai ņemtu pudeli galu galā. Protams, iespējams, dienu nebarots un nobļāvies padosies, bet manā praksē tandēms tēvs un bērns atstāts uz 4h ar atslaukto pienu un 3 pudeļu veidiem bija bez panākumiem, tikai izbesījušies abi divi un nepaēdis bērns. Jā, te nav runa par maisījumu, jo tādu neuzskatu par vajadzīgu, ja mans organisms funkcionē atbilstoši. Un šāda pieredze ne man vienai, manējais nu jau ņem pudeli un gluži jebkura der, bet paziņām ir bērni, kas joprojām nav ne knupi, ne pudeli ņēmuši. Tā kā nav ko ar asprātībām sprēgāt, šis nav dzīvības/nāves jautājums, nedz pati problēma tāda, ka jāspīdzina bērns līdz padodas, lai tik sabiedrība laimīga. Un jā, kā minēju, es krūtis izkārusi nebaroju. Parasti vai nu mašīnā, vai pārtināmajās telpās, vai maliņā piesegusies, pirmkārt jau pašas komforta labad.
Par normālu neuzskatu 4gadnieku barošanu. Pati plānoju vasarai nākot noslēgt 1,2gadīgā nakts ēšanas, ne tik ļoti, ka pašai traucētu, vnk pienā vairs vērtīgo lietu nepaliek gandrīz necik, tikai pieķeršanās pašam procesam.

grecia, katrai +\- individuāli ar to piena daudzumu, bet normālā veidā - kamēr baro, tikmēr būs piens. Nebarosi - piens pazudīs un vairs neražosies. Tikko pēc dzemdībām parādās piens un vairojas līdz ar bērna ēšanas biežumu. No sākuma krūtis var pat "plīst pušu" no piena daudzuma, bet nedaudz vēlāk viss noregulējas un pielāgojas nepieciešamībai.

Mans uzskats, ka reti kurai sievietei tiešām trūkst piena. Pārsvarā problēmas rada nemācēšana pareizi bērnu pielikt pie krūts, nepatika pret pašu procesu sākotnēji (organisms reaģē ar piena trūkumu), negribēšana bojāt krūtis, bērna alerģija un piena nepanesība (būsi spiesta pārtraukt barošanu), pārāk liess piens un vēl virkne iemeslu, kas neattiecas gluži uz pašu fizioloģisko piena ražošanos.

Kā piens rodas vispār - nav ne jausmas.

Manuprāt, šo lietu nesapratīs sievietes, kas nav bērnus barojušas ar krūti.


Ar ko atšķiras šīs sievietes?





Šķiet, ka, ja kāda no cosmo dāmām šīs abas ieraudzītu kādā kafejnīcā vai t/c, atļautos teikt pārmetumus tikai vienai, jo kā gan viņai nav kauna nepiesegties ar lakatu, tak visas krūtis ir redzamas. Šausmas!

Tās, kuras te ieteica ņemt līdzi atslauktu pienu, palasiet vispirms par tā uzglabāšanas iespējām un tā sagatavošanu bērniņa ēdināšanai! :)