Bērna barošana publiskā vietā.. kāds ir jūsu viedoklis..?

Par to, ka mātes vīriešiem šķiet neseksuālas es vispār palaidu garām! Nu ir jau murgs, bet te jau diskusija bija aizgājusi pilnīgi citās sliedēs ik pa brīdim - gan par māmiņu privilēģijām, gan par to, ka sabiedrībai nav jāizdabā utt. Te man liekas par reāli barošanu ar krūtīm ir labi ja 10% diskusijas :D

Pirmā diskusija, kura sākas ar kašķi, bet beidzas ar mierizlīgumu! cosmo progresē! :D

Nu nez... Kaut arī diskusijas amplitūda ir kļuvusi ļoti plaša, man tieši gribējās atzīmēt, ka tā vai citādi - viss atgriežas atkal pie kailām krūtīm ik pēc pāris komentāriem.

Der arī atzīmēt, ka šī nav vienīgā diskusija par "māmiņtēmu". Un katrreiz sarunas norisinās diezgan paaugstinātos toņos. Būtībā ir visai saprotams, ka kārtējai diskusijai vairs daudz nevajadzēs, kad lasītāji no iepriekšējām tēmām jau būs pilni ar sakāpinātām emocijām šajā sakarā.

Tikai viena tendence ir nemainīga - tomēr sievietes, kuras ir dzemdējušas un audzina bērnus uz pasauli sāk skatīties savādāk. Pat tā pati ciniķe wee - tik atrauta no likumiem un sabiedrības normām, kurai uz visu un visiem ir uzšpļaut, izņemot uz savu komfortu, pēkšņi rūpējas par to, ka viņas bērns varētu kādam traucēt kafejnīcā normāli ieturēt maltīti, kad sāk raudāt. Vai arī - grib bērnu ātrāk atradināt no pamperiem un ir gatava piepūlēties...

Ar to gribu teikt, ka tāpēc arī rodas kaķi starp mātēm un nemātēm, ka pēc bērna ienākšanas dzīvē ir lietas, kuras mainās, pat, ja pats to nemani... Pašos pamatos - mainās iecietības līmenis pret apkārtējiem! Jo tu vairs neesi pats par sevi, vairs neesi ego sabiedrības centrā - tu gribot negribot esi spiest rūpēties par mazo cilvēku, lai cik slims, kaprīzs, negausis viņš būtu. Un vari būt kaut vai paraugmāte - bērns ir personība ar savu ego, raksturu, untumiem un savu ritmu, un bieži vien dara, kas ienāk prātā un savaldīt šo mazo personu var izrādīties pagrūti. Un, ja tas ir jādara katru minūti n-tos gadus?... Spried nu pati, cik norūdīti kļūst nervi, pacietības mērs, dzirde un iecietība. :-P

Mans viedoklis ir tāds - tas tiešām ir pretīgi! Var taču aiziet uz tualeti vai nost no cilvēkiem nevis visu acu priekšā vilkt ārā savas kannas un barot bērnu! fuj tām, kas tā dara!

Ar to gribu teikt, ka tāpēc arī rodas kaķi starp mātēm un nemātēm, ka pēc bērna ienākšanas dzīvē ir lietas, kuras mainās, pat, ja pats to nemani... Pašos pamatos - mainās iecietības līmenis pret apkārtējiem! .... Spried nu pati, cik norūdīti kļūst nervi, pacietības mērs, dzirde un iecietība.

Pēdējās lapas gan nelasīju, bet sākumā lielākās mutes palaidējas tieši valodiņas ziņā bija iecietīgās māmiņas. :) Nevajadzētu karamelizēt kartupeļu mizas.

Es, protams runāju par lielāko vairākumu, nevis par dažiem izņēmumiem, kuri nemāk uzvesties sabiedrībā (un nav teikts, ka šādas sievietes mācēja uzvesties arī pirms kļuva par mātēm).

Uzskatīt mātes par nepriviliģētām, manuprāt, ir visai apvainojoši. Jā, iznēsāt un dzemdēt bērnu tas ir dabisks process. Taču, izaudzināt bērnu par labu cilvēku - ir smagi un prasa daudz resursu un, kā jau izteicos, maina domāšanu pašos pamatos. Viss - tu vairs neesi kaut kas unikāls, kaut kas egocentrisks. Tu dzīvību atdosi par savu mazuli! Un caur šo prizmu skatoties - negulētas naktis, ratiņu stumdīšana dien dienā, ēst gatavošana (veselīga), pamperi, kakas, čuras, puņķi, asaras, kaprīzes, zobiņnākšana, mājasdarbu izpilde, jaunas drēbes, papildus izmaksas, izklaides (bērnu izklaides, protams) un vēl vesels lērums jaunu pienākumu, jaunu "pārbaudījumu". Arī sabiedrības nosodījums dažādās situācijās, jo tavs bērns tai ir par apgrūtinājumu... "Tev kā mātei jādara tas un šitas un tavs bērns ir slikti audzināts utt." Domā viegli? Domā nav abidna, kad kāda jauna sieviete, kurai nav ne jausmas par tavas dzīves aizkulisēm sāk tev forumā kaut ko baigi gudri klārēt, ka tu slikti audzini savu bērnu un viņš traucē, jo plaukšķina pārāk skaļi plaukstiņas?... It kā jau nav personīgi, bet tas aizķer!... Un panesas kašķis kaut būtībā visas esam vienā pusē. :-/

(t)
kāpēc bēbītim būtu jāēd tualetē?

ctn, samērā agresīvie izsmejošie izteikumi par mātēm mājsaimniecēm man jau ir pazīstami. Tev šī kategorija kaut kā īpaši derdz... Izbaudīju to uz savas ādas. Tāpēc saprotu tavu viedokli, ka tev jau nu mātes un mājsaimnieces nav autoritāte un viņu viedoklis - vērā neņemams.

Neon, konkrēti par Tevi jau izteicu viedokli feminisma diskusijā, pēc kura arī pazudi no apvāršņa. :) Tas, ja man ir noteikts viedoklis par Tevi, nenozimē, ka pēc Tevis vērtēju visas.

Kāpēc, lai mātes un mājsaimnieces man būtu autoritāte? :) Parasti cilvēki, nekas vairāk.

ctn, vai tad man vēl bija tev kaut kas tajā diskusijā jāsaka? Kāpēc man būtu jāturpina ar tevi saruna?... Par tēmu toreiz izteicos, tāds arī bija mērķis.

Un tas nav tikai par mani, lasīju kaut ko līdzīgu arī citā diskusijā, kurā es vispār nepiedalījos, bet tu paudi savu viedokli apmēram tiem pašiem vārdiem, ko veltīji man. Tad nu secinu, ko jau iepriekš minēju.

Pazudi, jo sapinies pati savos domu graudos. Bet es to nenosodu, ir jāprot arī laikā pazust no skatuves.


Es apstiprinu, ka man mātes un mājsaimnieces nav autoritāte, bet parasti cilvēki. Tiesa, tas nenozīmē, ka man būtu pret tiem pretenzijas. Par sekošanu līdzi, ko rakstu citur, varu tikai pateikties par uzmanību. :-)

Es apstiprinu, ka man mātes un mājsaimnieces nav autoritāte, bet parasti cilvēki. Tiesa, tas nenozīmē, ka man būtu pret tiem pretenzijas.

Varētu tev piekrist, ja tavi teksti arī būtu parasti. Taču tajos bija skaidri lasāms izsmiekls un uzskats, ka esi pārāka par šo sieviešu kategoriju (atkārtošos, ka ne pirmo reizi lasu šādu tavu viedokli, pilnīgi bez pamata).

Un nesapriecājies par agru - pirms feminisma diskusijas es vispār tevi nebiju pamanījusi, bet tu, kā saprotu, biji stalkojusi mani jau labu laiku, jo tik perfekti visu ko zināji par mani, manu ģimeni un ikdienu. :D Un tīrākā sagadīšanās, ka vnk lasīju diskusiju, kurā tu atkal izteicies līdzīgi. ;)
Lai nu kā, priekštats nu jau ir radies...

Šodien tieši kā sagadīšanās bija jāsēž pretī sievietei kas tai mirklī baroja ar krūti mazulīti, nebija sievietei izvēle tiešām, bērniņš raud un prasa ēst. Protams mazliet diskomforta sajūta ir tad ka mazo baro tieši tev pretī, tad nezini uz kur pusi skatīties, bet tas nebija nekas pretīgs vai nepaciešams.
Nedomāju jau ka kāda publiski barotu to bērnu ja būtu citas iespējas, kur apstākļi būtu atbilstoši un varētu noslēpties no citu acīm. Mazliet pat sasmējos jo pirmajā mirklī ko šai dāmai prasīju un pat nepamanīju ka viņa baro, tikai apsēžoties pretī ievēroju un var jau ar redzēt ka tā māmiņa ar baigi ērti nejūtas ka publiskā vietā bērniņš jābaro.
Lai kas mums patiktu vai nepatiktu, labāk jau lai to mazulīti pabaro kaut vai visu priekšā nekā ka mazais brēc kamēr sarkans paliek un tad ar nekāds jaukais iespaids cilvēkiem par māmiņu nerodas, lai gan es ja spētu izvairīties no tā ka bērniņš jābaro publiski tad to ar censtos darīt, bet situācijas jau ir dažādas.

bet tu, kā saprotu, biji stalkojusi mani jau labu laiku, jo tik perfekti visu ko zināji par mani, manu ģimeni un ikdienu.

Noteikti. :D Tevi apņirdza par to, ka tēlo tikumības policisti un citām māci, ko darīt ar savu vagīnu. Šo lekciju ietvaros arī plaši dalījies ar informāciju. Tādēļ arī Tevi pamanīju, un ne es viena, ja jau Hannuča topā tiki. :)

Par pārākumu neatkārtošos, sen esmu savu viedokli izteikusi. Savā iedomu pasaulītē vari sev piedēvēt privilēģijas, uzskatīt sevi par autoritāti, bet nevajag raudāt situācijās, kurās ilūzija saduras ar realitāti. Tas notiek un notiks bieži. Pierodi.

kāpēc bēbītim būtu jāēd tualetē?

To nu es nekad nedariitu,lai cik tiira un spoza buutu taa tualete!
Esmu laikam savaa muuzaa redzeejusi tik daudz kailu kruusu,ka tas nu buutu peedeejais par ko es vareetu teikt "pretiigs"!Ja man tagad buutu jaabaro mazais publiskaa vietaa,un tas uzreiz nenoziimee lielu lauzu puuli,kaa te dazas uzsver...!Es aizietu klusaakaa vietaa(lai beerninam mieriigaak)-taadu vareetu atrast visur ,un mieriigi barotu...

ctn, es pat neatceros, ko un kur es kādā diskusijā rakstīju, bet, kā redzu, tu gan mani jau labu laiku pamanīji un es tev palik atmiņā, ka atradi iespēju man to visu atgādināt. :D Un, šķiet, pat skauž, ka tiku pieminēta kaut kādā topā, jo nevari par to rimties. :D

..bet nevajag raudāt situācijās, kurās ilūzija saduras ar realitāti. Tas notiek un notiks bieži. Pierodi.

Kurš tev vispār par kaut ko raud? :D Ko tu dramatizē? Kādas ilūzijas saduras ar realitāti? Pie kā jāpierod? Pie tā, ka tev ir savs un man ir savs viedoklis? Nu gan Ameriku atklāji! :D

Neons un ctn abas tā kā Burkā kundzes :D

kāpēc bēbītim būtu jāēd tualetē?

Man bija reiz gadījuma, kad nācās WC barot bērnu. Ārā ziema un nekādu iekštelpu soliņi nebija pieejami, un pie visa tā bija kaut kādas diezgan steidzīgas darīšanas konkrētā vietā (uz kafejnīcu nevarēju aiziet). Nu... Vairs es tur nemūžam savus bērnus nebarošu! Maz to, ka smird (kā jau publiskās WC), tad vēl tas troksnis, kad nolaiž ūdeni, bērnu vairākkārt pārbiedēja līdz raudāšanai. :-/ Nu un sēdēt uz poda, turot rokās bērnu arī diez cik ērti nebija...

Taču guvu pieredzi un izpratni par to, cik ļoti patiesībā nepiemērota šī vieta ir barošanai.

Neon, ja eju pa ielu, visi cilvēki kā cilvēki, bet viens klauna biksēs staigā uz rokām, - jā, es to pamanīšu. Un tam nav nekāda sakara ar skaudību vai ko citu, dīvaiņi vienkārši krīt acīs. Pati pajautāji, kur guvu informāciju, atbildēju. Tas arī viss. Velti sapriecājies.


Kurš raud?

Uzskatīt mātes par nepriviliģētām, manuprāt, ir visai apvainojoši.Tev kā mātei jādara tas un šitas un tavs bērns ir slikti audzināts utt." Domā viegli? Domā nav abidna, kad kāda jauna sieviete, kurai nav ne jausmas par tavas dzīves aizkulisēm sāk tev forumā kaut ko baigi gudri klārēt, ka tu slikti audzini savu bērnu un viņš traucē, jo plaukšķina pārāk skaļi plaukstiņas?... It kā jau nav personīgi, bet tas aizķer!...

Tāpēc saprotu tavu viedokli, ka tev jau nu mātes un mājsaimnieces nav autoritāte

Šī visa ir tīrā ņerkstēšana.

Neons un ctn abas tā kā Burkā kundzes

Ko Tu! Viņa ir Burka, es tā prastā Margrieta, tik bez radniecības. Vai tad neko par autoritātēm un parastajiem mirstīgajiem tā arī nesaprati? :D