27 lapu garumā sievietes stāsta par savām tiesībām, pienākumiem, tu man traucē, tavs bērns man traucē, fuj pretīgi, intīmi, ej baro bērnu tualetē, sēdi mājās, ar mazu bērnu vispār nekur nevar iet utt utt. Bet neviena nekur nav pateikusi, ka mēdz atvērt durvis jaunajai māmiņai, palīdzēt ar kaut ko, dod priekšroku, jo vienkārši ir jauka un grib palīdzēt.
Pret mani diez gan bieži izturās jauki un veikala durvis vienmer kāds atver un pagaida līdz ieeju vai izeju (ar bērnu ratiņiem) un esmu pateicīga par to tiem jaukajiem cilvēkiem, kam es netraucēju ar savu iešanu uz veikalu ar bērnu. Es negaidu,kad man kāds skries palīgā, jo es to visu varu izdarīt pati, protams, bet nu angļiem jau te savādāk... Latvijā gan retāk ir tāda pieklājība novērojama.
Bet arī es esmu jauks un labs cilvēks un palīdzu citiem,ja redzu nepieciešamību. Pa durvīm arī palaidīšu pa priekšu vājāko, jo tā ir jādara, nevis tas nav mans pienākums, man nav laika,es steidzos, 90gadīgā tante kusties ātrāk, mūc malā vai sēdi mājās un nekur neej .
Vispār jus tak pašas veidojat sabiedrību un ja pašas esat nejaukas un neizpalīdzīgas, tad protams,ka cilvēki ir tādi paši pret jums, līdz ar to visa sabiedrība ir tāda drūma un neforša.