Sveikas.
Radās ideja diskusijai - kādi cilvēki jūs esat - jums patīk bieži daudz ko mainīt un izmēģināt dažādas lietas vai tomēr pierodat un patīk viss zināmais?
Teiksim man ne pārāk patīk pārmaiņas, ja man garšo viens alus veids, tad nesteigšos izmēģināt ko citu, autobusā vienmēr sēžu vienā konkrētā vietā, patīk cilvēki kas ir man apkārt un necenšos ļoti palielināt kaut kādu paziņu loku.
Tas varbūt piemēram. Bet kā ir ar jums? Pastāsties garāk, lai nav tikai tā ar vienu vārdu
Man ļoti patīk izmēģināt dažādas jaunas lietas. Ja kaut ko jaunu ik pa laikam nedaru, nīkstu ārā. Tas pats ar ēdieniem utt. Cilvēkus gan necenšos mainīt, nu tb savu vīrieti, tuvākos draugus. Bet iepazīt jaunus cilvēkus ik pa laikam nav slikti, tomēr savējie paliek.
Man patīk pārmaiņas tikai tad, ja tās ir plānotas vai esmu tām gatava(piemēram, plānota dzīvesvietas maiņa, matu krāsas maiņa utt). Ļoti nepatīk negaidītas pārmaiņas, kuras vnk tiek uzsviestas virsū.
Citādi - man patīk ierastas lietas. Ar tādām jūtos labi. Turklāt, ja esmu atradusi kko vienu, kas man patīk un apmierina, es neskriešu mēģināt vēl 10 citas lietas, lai galu beigās tāpat atgrieztos pie tās vienas.
Attiecībā uz cilvēkiem, patīk viss zināmais. Labprāt iepazīstu jaunus cilvēkus, bet ne esot bariņā, kur nevienu nepazīstu. Tāpēc teiksim, man ne īpaši patīk mainīt darbu, jo sākumā ir tas uztraukums par to, kādi būs cilvēki.
Par pārejo gan man patīk eksperimentēt, labprāt pagaršoju ko jaunu, labprāt nodarbojos ar kaut ko jaunu.
Hmm man ir kā kuru reizi, patīk gan ierastas lietas, gan ari izmēģināt ko jaunu.
Pret cilvēkiem esmu atvērta nav tā, ka es izvairītos no jaunu paziņu iegūšanas, bet man reti kurš cilvēks ātri iepatiksies.
Patīk, ka lietas stāv man ierastā kārtībā un tur, kur noliktas, nepatīk ka kāds maina manu kārtību. Bet daudzas lietas daru atkarībā no mana garstāvokļa.
Attiecībā uz tādām lielām lietām kā attiecībām, darbu, paradumiem - esmu vairāk konservatīvā tipa. Patīik arī, ka mājās ir konkrēta mana kārtība. Bet, piemēram, ēdienus un dzērienus patīk pamēģināt jaunus, tāpat arī varu vienā dienā izdomāt un nogriezt vai nokrāsot matus tā, kā man nav bijis un to nenožēlot.
Man patīk eksperimentēt ar jaunām lietām un garšām. Bet citādāk, man ir savs iekšējais grafiks.. es zinu, kurās dienās piem, mazgāšu grīdu, tīrīšu vanasistabu utt. arī ar ģērbšanos, krāsošanos un rotaslietām ir tas pats, man ir jau izdomāts, kas ar ko un kad
p.s. un sanāk citreiz uz kādu tuvu cilvēku sadusmoties, jo ir izjaucis manu grafiku
es esmu sameeraa neorganizeets cilveeks, nekaada iipasha rezhiima man nav, liidz ar to nekas arii iisti nevar izjukt. peec jaunaam lietaam netiecos un dziivot nesteidzos, jo esmu paarliecinaata, ka visu, ko man lemts piedziivot, piedziivoshu shaa vai taa. uz jauniem cilveekiem vispaar esmu ljoti nosleegta, ir jaapaiet ljoti ilgam laikam, lai es kaadu pa iistam pielaistu sev klaat.
Man patīk viss ierastais, esmu diezgan tradicionāla un konservatīva (apģērba, ēdiena, dzērienu, draugu, darbavietu, mācību, u.c. izvēlē)
Patīk tādas lielas un patīkamas pārmaiņas, par kurām esmu jau sen sapņojusi un beidzot izdodas sagaidīt - tad gan priecājos.
Esmu laikam dīvains eksemplārs...
Dievinu rutīnu, noteiktu kārtību, paredzamas lietas, esmu izteikti konservatīva daudzos uzskatos, uzvedībā un lietu izvietojumos. Taču tajā paša laikā - nepieciešama nepārtraukta virzība, jauni notikumi, informācija, izvēles iespējas; arī attiecībā uz ēdienu, drēbēm un kosmētiku - patīk izmēģināt kaut ko jaunu (saprāta robežās, bez pārspīlējumiem).
Piem., ļoti patīk būt mājās, bet nedrīkstu justies kā cietumā. Ciest nevaru noteiktu režīmu, bet burciņas plauktiņā ir jāsaliek noteiktā nemainīgā kārtībā.
Nepatīk ilgstoša rutīna, jo tā mani padara traku, es sāku jūgties bet patīk, ka lietām ir sava kārtība, kaut kādiem procesiem secība utt., bet nepatīk paredzamība un neparedzēti apstākļi. Patīk gaidītas un plānotas pārmaiņas, spontānas rīcības
Ēdiena ziņā nepatīk eksperimentēt. No ikdienas precēm patīk pārbaudītas vērtības.
Pašai ir kaut kāds savs ritms un ja man kāds to nojauc, jūtos nekomfortabli, kamēr savācu sevi rokās
Aizmirsu piebilst...tā kā visu dzīvi dzīvoju vienā valstī, pilsētā un rajonā, tad vienu brīdi sāka kaitināt tas, ka vienmēr uz ielas, veikalos, transportā redzu vienus un tos pašus cilvēkus, ar kuriem jau laika gaitā varētu pat sākt sveicināties... un kaimiņu zināšana mani tracināja... bet tagad dzīvoju tajā pašā rajonā, nomainīju tikai māju un vairs nekas nekaitina netraucē arī tas, ka nezinu kaimiņus
4836
