Mani atkal izbrīna teksti par to, ka ja šķiras pāris, tad uzreiz ārā no dzīves, jāienīst otrs. Ja vien šķiršanās nav ar pamatīgu traci, daudz nepatīkamām emocijām, apvainojumiem, tad kāpēc nepalikt draugiem? Šajā cilvēkā tomēr ir kaut kas, kas Jums ir tuvs, kopīgs (ne velti izvēle krtia tieši uz viņu). Ir iemesli, kāpēc šo cilvēku izvēlējāties sev blakus. Ja šķiršanās iemesls ir izpratne par to, ka tomēr viens otram nederat kā otrās pusītes, tad neredzu neko sliktu, ka paliek draugi. Dzīvē esmu piedzīvojusi, ka tieši draudzība tiek pārprasta un pārfrāzēta par iemīlēšanos, jo ir spēcīga emocionālā saikne, patīk otra kompānija. Kad beidzot to saprot, tad var izveidoties ļoti foršas, draudzīgas attiecības. Bet tikai ar nosacījumu, ka abi tam ir gatavi, nevos grib šādā veidā atgūt bijušo.
11
