pārdomas par greizsirdību

Tam nav nekāda sakara ar skaistumu, bet gan ar pašpietiekamību. Cilvēki pārāk daudz paļaujās uz to, ka tas otrs sniegs laimi/prieku utml. labo attiecībās un bez viņiem nekā nebūs. Bet tā taču nav. Katram cilvēkam vispirms ir jārod laime un priek sevī, lai to dotu citiem un neizmantotu otru cilvēku kā "kruķi" uz kura balstīties.

Manuprāt, greizsirdība parāda to, ka pret konkrēto cilvēku ir jūtas un nav vienaldzība.
Greizsirdiba ir sastopama arī starp draugiem, kolēgiem, bērniem gimenē, ja kādam tiek vairāk uzmanība, arī dzīvnieki izrāda greizsirdību. Domāju tas nav izskata jautājums.

Uzskatu, ka "greizsiržojos" normas robežās un ļoti, ļoti reti. Arī tās reizes varbūt nav gluži aiz greizsirdības, bet gan aiz nepatikas pret kaut kādām darbībām.

Man katrā ziņā nav bail un nedzīvoju paranojā par to, ka mani pametīs. Pakaļ neskriešu, tas ir viennozīmīgi. (kāds sakars skaistumam ar to? )
Patiesībā priecājos, ka tādām greizsirdībām mūsu attiecībās nemaz nav vieta, jo abi esam pārliecināti par savām jūtām vienam pret otru. Mans ir pārāk pieaudzis, lai līstu kaut kur čatoties un skrietu uz slepeniem randiņiem. Viņam pat tam laika nebūtu. Viņš zin, ka arī es to ne mūžam nedarītu, tāpēc arī nav nekādas nesaprašanās greizsirdības jomā.

Manuprāt, greizsirdība parāda to, ka pret konkrēto cilvēku ir jūtas un nav vienaldzība.

absolūti nepiekrītu.
mans suns kož otram, jo uzskata, ka viss pieder viņai, privātīpašnieciska - greizsirdīga.
es neesmu greizsirdīga, nespēju atrast iemeslu kādēļ lai būtu un noteikti neesmu vienaldzīga. es uzticos. ko suņiem īsti, manuprāt, nevar pielīdzināt.

Greizsirdība ir bailes zaudēt partneri, kurš ir labāks par tevi pašu un bailes pēc tam neatrast tikpat labu vai neatrast vispār neko.

Cilveeka ieksheejaa pasaule ir daudz sarezgiitaaka par kaut kaadu iedaliijumu peec trollja 10 ballu subjektiivaas skaistuma skalas. Katram savi tarakaani, turklaat tie tarakaani biezji vien velkaas liidzi no beerniibas.

mans suns kož otram, jo uzskata, ka viss pieder viņai

suns pateica tev šo iemeslu ?
jūtas jau var būt dažādā nokrāsā,
un vienaldzība, ja ir vienalga

Greizsirdība ir bailes zaudēt partneri, kurš ir labāks par tevi pašu un bailes pēc tam neatrast tikpat labu vai neatrast vispār neko.

Izklausās vairāk pēc taviem kompleksiem, nevis pamatojuma greizsirdībai.

greizsirdība ir saistīta ar kompleksiem, piekrītu, bet kā jau teicu - visa pamatā ir bailes zaudēt otru, jo zini, ka otrs ir vislabākais, kas tev jebkad bijis

ja suni diendienā vēro un audzina, tad zina tā rakstura iezīmes, nav grūti savilkt paralēles.

Es esmu greizsirdīga,mans ir mans un viss.

Mans vīrietis ir greizsiržu barvedis
Tas tāāāā tracina un izved, bet sadzīvojam un par laimi paliek arvien labāk un labāk.

Es piekrītu Winterrai un arī vispār neesmu greizsirdīga , kam jāiet ies , un pēdējais ko savā dzīvē vēlos ir būt mīļa ar varu ....