Es papildināšu šeit pausto "kas grib iemācīsies arī tāpat" - izšķirošais ir jautājums, ko Tev māca. Protams, priekšmeti neatšķiras - jo virspusēji viss ir vienādi, BET - kā cilvēks, kurš ir pamācījies gan PLK, han neklātienē Vienu un to pašu - viss ir savādāk. Bez PLK es pat pusei no tā ko man mācīja neredzētu jēgu. Jo svarīga ir zināšanu kopējā bāze.
Bez tam - pareizi Meooooww saka, KURSUS papildus, nevis kā galveno zināšanu bāzi, e-studijās var apgūt. KURSUS. Tas ir tāpat kā grāmatvedība - nekad gramatvedis ar kvalitatīvi iegūtu izglītību nekotēsies tāpat kā grāmatvedis, kurš izgājis 6 mēnešu intensīvo kursu. Bet tieši tādu lomu spēlē tālmācības programmas - papildinošu nevis vispārēju.
Un nav tādas profesijas, kur pietiktu ar to, ka esi mācījies tikai kaut kādus 2,5 gadus talmācībā. Ja Tu vēlies kļūt par profesijas pārstāvi ar tam piedienošajiem papīriem ir jāzin VISS savā jomā. Un "VISS" ir tas, ko Tu nekad neiemācīsies tālmācībā, bet Tu pat nezināsi, ko Tu nezini.
Spējīgākie prāti arī studiju laikā atrod siltu vietu zem saulītes. Uzskatīt, ka Latvijas darba tirgus ir pilns ar spējīgiem darbiniekiem ir muļķīgi. Ir veiksmes stāsti, protams - taču to ir krietni mazāk nekā vajadzētu, tieši tādēļ mēs tos zinam. Un, kas vēl ir jocīgi - šie "veiksmes stāsti" ir kaut kas, ko vajadzētu uzskatīt par normu, nevis izcelt. Latvijā šādas situācijas nav. Notiek ļoti liela darbinieku rotācija visās jomās, jo darbinieki nav ilgtermiņā spējīgi kvalitatīvi strādāt un viss ko spej darīt ir čīkstēt par to, ka vēlas lielāku atalgojumu. Bet, ja mēs paskatīsimies plašāk - Latvijā vidējais darbinieks ir sagrābstījis no gaisa kaut kādas mistiskas lietas, kurām segumu nezin, kamēr citās pasaules valstīs vispirms pārbaudīs kādas ir Tavas zināšanas un tikai tad Tevi mīcīs kā mālu savas firmas prasībām atbilstoši.
Lai runātu skaidrāk - ja matemātisko vienādojumu risinot esi atradis pareizo atbildi, bet pieraksts ir nepareiz - neviens tev nedos par to ieskaitītu punktu un tā ir pareiza sistēma. Tu nevari darīt kaut ko tikai tādēļ, ka zini ko vēlies sasniegt - ir jāzin kā darīt pareizi, lai sasniegtais būtu ne tikai pareizs, bet arī neapgāžams/neapstrīdams. Citur pasaulē to saprot, kamēr Latvijā to uzskata par aplamību. Un tādēļ mums ir tika daudz nepareiza Visā Valsts sistēmā kopumā. Jo sistēma nav tikai valdība vai likumi - tā ir arī tautas rīcība (cēloņi un sekas). Bet, katrs jau velas uzskatīt, ka ir super spējīgs un super veiksmīgs. Jā, tā ir salda garša būt lepnam, bet lepnība nav tā īpašība, kura kotējas kā kvalitatīva, atzīstama. Atsauktos uz vēsturi, bet nav jau jēgas.
Ok, lai jau paliek - iekarsu. :D