Mums ir tā, ka lai arī dzīvojam kopā, darba dienā sanāk maz laika būt kopā. Draugu redzu pašā vakarā, kad eju jau gulēt, līdz ar to, brīvdienās veltam laiku viens otram. Ar savām draudzenēm tiekos reizi dažos mēnešos, vai reizi pusgadā, draugs ar saviem draugiem biežāk, bet noteikti ne biežāk kā reizi mēnesī.
Kāpēc es sāku par to domāt? Sāku vairāk pamanīt, ka viņa draugi (vīrieši, vecumā ap 25) katru nedēļas nogali kopā satiekas, neko prātīgu gan nedara, vienkārši dzer. Sāku aizdomāties, ka manu draugu nesauc līdz, nu vai ļoti reti, jo viņš parasti atsaka. Pirms mūsu attiecībām viņš bija īsta kompānijas dvēsele, es vairāk esmu mierīgais tips, man nevajag katras brīvdienas vai pat katru otro nedēļu satikties ar draudzenēm, varu padarīt kaut ko viena, vai ar draugu. Vienīgi liekas, ka pārvēršamies par tādām kā sēnēm :D Lai arī kopā darām visādas lietas - sportojam, braucam tuvākos vai tālākos ceļojumos, bet tāda sajūta, ka vajadzētu kaut ko mainīt.