varbūt es kļūdos, bet tādos tempos kā latvieši brauc prom no šejienes un kādos tempos šeit iebrauc gan krievvalodīgie, gan arī citām valstīm piederošie, latviešu valodas izzušana ir tikai laika jautājums. Tas, ka mēs mēģināsim atkratīties no krieviem pār visām varītēm varbūt procesu paildzinās, taču šaubos, ka uz ilgu laiku.
Man bija baigi feins vēstures un politikas pasniedzējs, kurš mums bieži teica, ka visa padarīšana ar Krieviju ir tīrākais bizness. Mēs, parastie mirstīgie, esot politiķu marionetes, kuriem tiek iebarota problēma, bet tad kad cilvēki to apēd, tiem uzreiz tiek piedāvāts arī risinājums, tādejādi rodot ilūziju, ka mums tiek palīdzēts un par mums rūpējas. Piemēram biļešu cenu pacelšana. Tās tiek mākslīgi paceltas uz kādu laiku. Pēc šī laika kāds "varonis" ir panācis vienošanos par to pazemināšanu(esmu dzirdējusi baumas). Tauta mīl varoni. Mākslīgi tiek radīts problēmas aplis, lai radītu ilūziju, ka kaut kas tiek darīts tautas labā. Cilvēki sāk ticēt tiem, kas sēž tur augšā. Tāpat es ticu, ka latviešu un krievu attiecības tiek mākslīgi regulētas. Visi gājieni, likumu grozījumi, karogu plivināšana... kāds reāli to organizē, pāno utml. Mēs katrs pazīstam nu vismaz 10 latviešus un 10 krievus. Vai jūs zinat tādu, kas braukā ar Krievijas karogiem apkārt, iet uz demostrācijām utt? Es nē. Visi, kurus zinu es, ir jauki cilvēki, kuri vienkārši grib dzīvot tāpat kā latvieši. Veidot ģimeni, pirkt mājokli, sūtīt bērnus uz skolu utt. Viņi nedzīvo ik dienu ar domu - ak kā es ienīstu Latviju un tās valodu un latviešus. Protams, ka ir arī tādi indivīdi, bet ir arī daudz latviešu, kuri nemīl savu zemi. Tie vienkārši ir cilvēki, kuriem ir politiski izskalotas smadzenes, vai tādi, kas vaino visu pasauli tajā, ka viņi ir tur, kur viņi ir, bet prom tāpat nebrauc. Bet tādu nav TIK daudz. Redzi, ja nebūtu vispār nekādu vēstures faktu un politisko aizspriedumu, mums visiem nebūtu nekāda iemesla neciest vai necienīt vienam otru, līdz ar to, latvietim nebūtu nekādas bēdas no tā, ka otram tiek atvieglota dzīve ieviešot 2. valsts valodu. Tik daudz valstīs ir vairākas oficiālās valodas un visi dzīvo draudzīgi un saticīgi. Tā pati Kanāda, kas bieži vien tiek saukta par valsti ar vislaimīgākajiem cilvēkiem - runā angļu un franču valodās. Tas viss ir iespējams arī šeit, tikai latviešiem ir jāpaiet solis pretīm un pašiem ar sevi ir ļoooti jāstrādā, lai mainītu savu attieksmi un uzticētos. Tikai tā, ja abas puses vienotos un saprastu, ka tas nav "es vinnēju, bet tu zaudēji" gadījums, bet tas ir labākas un mierīgākas un NEnaidīgas nākotnes labā. Mēs taču paši veidojam savu valsti un savu kultūru. Ja mēs regulāri izstumsim 4 no 10 cilvēkiem, kas ir bariņā, loģiski, ka kaut kādā brīdī atstumtie sagrupēsies un pavērsīsies pret mums pašiem.
Nevajag to uztvert nepareizi, bet es teiktu, ka ieviest krievu valodu kā 2. valsts valodu nebūtu nemaz TIK slikti. Pieļauju, ka krievvalodīgie atslābinātos no tās ēnas, kas liek šeit justies kā iebraucējiem, laigan šeit dzimuši un auguši, bet arī latviešiem ļautu uz krieviem paskatīties kā uz tādiem pašiem cilvēkiem kā latvieši. Tautas koncentrētos uz saliedēšanos, jo nav tacu vairs par ko strīdēties. Vienīgi es teiktu, ka tad darba devējiem (vai vismaz valsts iestādēm) būtu jānodrošina tas, ka darbiniekam ir jārunā abās valodās. Pieklājības normās ievērot, ka uzrunātāja valodā turpina sarunu. Nu nevaram mēs noliegt to krievvalodīgo daudzumu valstī. Es stipri šaubos, ka Latvija jebkad būs tīra no citām valodām, tādēļ nesaprotu to nenormālo pretestību tai valodai. Vai tas ir latvieša skopums? Vai negribēšana atzīt un pieņemt to, ka tie krievi jau nekur prom nedosies, bet paliks tepat un vienmēr būs ar mums uz vienas zemes?
Naivi? Varbūt... bet ziniet, man tā dzīvot ir daudz, daudz vieglāk un pozitīvāk, jo manu prātu nenomāc kādas tautas vai valodas nīšana un man nav nepieciešams ar ļaunu smaidu noraudzīties kā tantuks paliek aiz tramvaja durvīm, jo viņa pajautāja kāds ir tramvaja numurs krieviski, lai sajustos pārāks par otru. Pieņemot kaut ko un iemācoties ar to sadzīvot ir daudz vieglāk, nekā cīnīties par kaut ko, kas sen jau ir pazaudēts!
58
