Es, godīgi sakot, neesmu sapratusi, kāpēc izmaksāšana (tāpat kā līdzās diskusijā par dzeramnaudas atstāšanu) kādā brīdī sabiedrībā kļuvusi par normu. Kāpēc? Ok, to varētu pieļaut kādā 18./19.gs, kad sievietes visbiežāk pašas nestrādāja (augstdzimušās), tad vīrieti uzskatīja par izmaksātāju. Bet kāpēc tagad? Kāpēc naudai piešķirta tāda nozīme?
Ir vīrietis, ar kuru es regulāri satiekos un godīgi sakot, jo biežāk tiekos, jo neērtāk man kļūst, ka katru reizi viņš man izmaksā. Mēs pat neesam potenciāli mīlnieki, vienkārši draugi. Godīgi sakot, šīs naudas lietas bieži vien mani mulsina. Un nerakstītām normām visbiežāk ir grūti atrast kādu tiešām pamatotu izskaidrojumu.