Privātā dzīve un darbs.

Absolūti neko.
Zina,ka esmu aizņemta, viss.
Bet man tas tomēr ir savādāk,jo ar savu vīrieti strādāju vienā darba vietā.

Tad nav ko publiskot to, ka tagad esi aizņemta. Man draugos nav norādīts attiecību status. Ja jau pati esi publiskojusi un kolēģes draugos saaicinājusi, tad jau bija jābūt gatavai, ka cilvēki jautās. Nav jau nekāds noslēpums, ka cilvēki ir ziņkārīgi.


Bet atbildot uz jautājumu - es neko par savu privāto dzīvi centos nestāstīt. Ja prasīja, tad atbildēju ļoti vispārēji.

Es reiz neilgu laiku strādāju kāda ēstūža virtuvē. Kad iepazinos ar kolektīvu, tad arī viens no pirmajiem un skaļāk izteiktajiem jautājumiem bija: "Vai tad puisis tev ir?" Un, protams, sekoja visi pārējie jautājumi. Vēl ieinteresētāka klukstēšana sākās tad, kad pastāstīju, ka puiša brāļa meitene man darbavietu ir piespēlējusi. Kad izvairījos atbildēt uz personiskiem jautājumiem, sajutu atturību. Dienas beigās jau dzirdēju, ka mani tieši nosauc par īgņu, lai gan nekā slikta neredzu tajā, ka lielas runāšanas vietā izvēlējos strādāt (turklāt tas nebija no vieglajiem darbiem). Kopš tās reizes nav vairs nācies saskarties ar tādu uzbāzību no darba kolēģiem. Viens gan man ir izstāstījis visu savu dzīvi (arī intīmās piedevas) vienā elpas vilcienā, bet tas ļoti piestāvēja viņa kopīgajam tēlam.

Nestāstu pilnīgi neko, tāpat arī sociālajos tīklos neko tādu nepublicēju.
Kolēģi zina tikai to, kas esmu precējusies un to arī tikai tāpēc, ka man uz kāzām vajadzēja brīvas dienas.
Man ļoti, ļoti nepatīk, ja darba vietā tiek apspriesta privātā dzīvē. Manā uztverē kaut kā...nu nepareizi.

Esam darbā visas kolēģes diez gan tuvas, runājamies par tiešām daudzām tēmām, kolektīvs nav liels, tādēļ arī esam draudzīgas.

Neko nestaastu. Ja kaadreiz pajautaa, kaa privaatajaa zonaa, atbildu, ka visiem viss labi un neko vairaak. Ir koleegjes maates, kas aktiivi paarspriezh savu beernu vajadziibas, es par savu beernu nekad neko nestaastu, uzskatu, ka nepiederoshiem cilveekiem nav jaazin, cik biezhi mans beerns eed un cik biezhi iet uz poda.

Nav privātās dzīves nav problēmu.

Nu ja alvenais jau uzzināt cik pelna varbūt var nocelt

pilnīgi neko...

Privātas lietas stāstu tikai dažām tuvākajām kolēģēm, ar pārējiem par privāto dzīvi nerunāju-ne stāstu par savu, ne man viņu interesē. Dažreiz mani laikam uzskata par dīvainu, ka viņu klačās nepiedalos.

Tad nav ko publiskot to, ka tagad esi aizņemta. Man draugos nav norādīts attiecību status. Ja jau pati esi publiskojusi un kolēģes draugos saaicinājusi, tad jau bija jābūt gatavai, ka cilvēki jautās. Nav jau nekāds noslēpums, ka cilvēki ir ziņkārīgi.

pasmējos. no sērijas, ja esi sociālajā portālā, statusā, ka aizņemta, aiziet - filmē porno un rādi visiem, tāpat NOTEIKTI kāds paprasīs. Un atskaities pēc katra seksa... viens no muļķīgākajiem komentāriem, ko esmu lasījusi ilgā laikā

darba kolēģu nav

Nevienam lieki neko nestāstu, un man vienalga, ko domā par to.

pasmējos. no sērijas, ja esi sociālajā portālā, statusā, ka aizņemta, aiziet - filmē porno un rādi visiem, tāpat NOTEIKTI kāds paprasīs. Un atskaities pēc katra seksa... viens no muļķīgākajiem komentāriem, ko esmu lasījusi ilgā laikā

Nevjag jau pārspīlēt Katrā ziņā ar savu gudrību neizcēlies, smejies cik gribi stulbene.

un turpini šņikāt matus par grašiem

es vismaz kaut ko nopelnu vērtīgu skaties, ka tev nākamais šņikātājs par daudz nepastrādā

Neko.
Kolēģiem nav nekādas daļas gar manu dzīvi. Arī nevienā soc. portālā man viņi nav draugu lokā. Mēs kopā strādājam un tas arī viss. Neesam nekāds sirdsdraugu klubiņš, ar kuru man par savu dzīvi būtu jārunā. Man vienalga, ja kāds arī par to apvainotos. Viņa problēma, ne mana. Arī mani neinteresē viņu privātā dzīve.

un turpini šņikāt matus par grašiem

raksta sieviete, kuru tikko atlaida no darba

Jebkurā gadījumā. Darbā stāstu daudz, kolēģi arī stāsta daudz. Neesam tādi noslēgtie latvieši, vientuļās salas.

Savā nu jau bijušajā darba vietā ar dažām kolēģēm un arī priekšnieci runājāmies par visu ko, arī attiecībām, nu, praktiski par gandrīz visu, ko te svešinieces stāsta citām svešiniecēm
Darbam tas netraucēja, attiecībām ne tik. Bet jāuzsver, ka kolektīva attiecības kopumā bija vairāk draudzīgas nekā katrs pats par sevi.

Man ir ļoti noveicies ar kolektīvu, ja būtu nopietnas attiecības noteikti stāstītu. Par kaut kādiem randiņiem un to, kas tikai veidojas, nestāstu gan, jo neredzu jēgu. Par tādiem mirkļa romāniem un sīkumiem stāstu tikai labākajām draudzenām.

Ja godīgi es ļoti labi saprotu Tavas kolēģes. Es arī vaicātu! Ja reiz tu publisko savu privāto dzīvi tā, ka es to varu internetā redzēt, tad pieņemu, ka tas nav noslēpums un Tu gribi par to runāt un stāstīt. Es gan neapvainotos, ja man atteiktos par to runāt... tikai nodomātu, ka ļoti savāda meitene

Ja negribi, lai uzdod jautājumus, tad nepublisko visai pasaulei

Nu, viņām jau arī ir norādīti attiecību statusi, bet man kaut kā neinteresē un nenāktu prātā prasīt, kur draugs viņas aizvedis randiņā un tādā garā. Man šķiet, tas ir pārāk personīgi, bet varbūt esmu pārāk noslēgta.