Sveikas, kā Jums liekas, vai gadījumā, kad cilvēkam, kurš sasniedzis 30 gadu vecumu nekad nav bijušas attiecības - ne īslaicīgas, ne ilglaicīgas viņš ir uzskatāms par jocīgu?
Katram sava jociiguma meeraukla. Nav jaaveido attieciibas tikai veidoshanas peec. Ja cilveeks nav atradis nevienu, ar ko veeleetos buut kopaa, vecumam nav noziime.
Kaut kāda novirze no normas tā ir (ņemot vērā, ka tomēr lielais vairums cilvēku jau agrā jaunībā ir veidojuši attiecības), taču nav teikts, ka cilvēks tāpēc ir jocīgs. Ir aseksuāli cilvēki, ir cilvēki, kas ticības dēļ neveido attiecības, ir cilvēki, kam tās traucē izveidot dažādi citi faktori.
Ja cilvēks nav bijis ieinteresēts ne reizi līdz pat 30.gadadienai attiecību veidošanā, manuprāt, tas automātiski liecina par kkādu fizioloģisku (vai ar hormoniem viss ok?) vai psiholoģisku (kas ģimenē, kas bērnībā) problēmu.
Ja pats ir bijis ieinteresēts, bet kaut kā nav sanācis - tad tas vērtējams savādāk.
Ja nav bijis nekādu attiecību, tad sanāk, ka šis cilvēks ir arī nevainīgs 30 gadu vecumā. Ja vien iemesli nav psihiskas novīrzes vai fiziskas, kuru dēļ cilvēks, iespējams, nav saņēmies veidot attiecības līdz šim, tad tas, maigi izsakoties, ir gan jocīgi.
Ja vien iemesli nav psihiskas novīrzes vai fiziskas, kuru dēļ cilvēks, iespējams, nav saņēmies veidot attiecības līdz šim, tad tas, maigi izsakoties, ir gan jocīgi.
Vai tas, ka nav saņēmies, pati par sevi nav psihiska novirze?
Vai tas, ka nav saņēmies, pati par sevi nav psihiska novirze?
Domāju, ka situācijas var būt dažādas. Iespējams, cilvēkam ir kāda fiziska kaite, kuras dēļ pusi dzīes par viņu citi ir smējušies un tas viņā radījis kompleksus, ar kuriem spējis tikt galā tikai pēc ievērojama laika. Ir cilvēki, kuriem ilgu laiku prasa sākt pašiem sevi cienīt un veidot savu dzīvi, to par novirzi īsti neuzskatītu.
63
