Dzeramnaudas

īpašnieki viesmīļiem maksā labi restorānos , vienreiz strādāju par trauku mazgātāju un viesmilim bija lielāka alga nekkā pavāram + dzeram nauda , kad pajautāju ,cik kurš pelna kolēģiem..Un atbilde- viesmīļi visvairāk .

Tākā ir aptuveni zināma pavaru grafiks, tad pavārs ir tas, kas vis vairāk nostradajās un par mazāko algu, 5 6 no rīta uz darbu un vakarā tikai mājās, protams kāds populārs šefpavars varētu atļauties vaļības ar darba grafiku, bet pārējie rukā

Restorānus neapmeklēju, ēstuvēs (Gan Bei un līdzīgas zortes) atstāju pieklājīgos 10%. Ārpus mājām ēdu reti, tāpēc pa kabatu nesit.

Frizierei esmu atstājusi, ja patīk rezultāts un jāmaksā, teiksim, 8,50, tad maksāju 10, ja 13, tad 15 u.tml. (nerīga, protams). Reiz ieklīdu frizētavā stundu pirms darbalaika beigām, gribēju tikai nogriezt, bet izstāstīju arī par savu nodomu nokrāsot, tā nu viņa palika ilgāk un izdarīja arī to. Protams, nebiju viņai to lūgusi, bet tomēr atstāju papildus naudiņu, jo uzskatīju par vajadzīgu. Frizieri apmeklēju reizi 4-6 mēnešos, tāpēc arī šie izdevumi robu budžetā neveido.

Par taksistiem: neatceros tādu, kurš būtu pakautrējies pats pievākt dzeramnaudu! :D Parasti takšoju iepriekš neieplānoti, tāpēc precīzas naudas nav, bet esmu jau pieradusi, ka tādas sīkas vienības kā 1, 2 eur atlikumā atpakaļ gaidīt nav vērts, he.

Ja runājam par to, kāpēc vienas profesijas pārstāvjus apdāvinām, bet citus ne, manuprāt, atbilde ir vienkāršāka par vienkāršu: tradīcijas spēks. Domāju, ka gadījumi, kad gribētos pateikties arī kasierei, gidam vai apkopējai, nav sarkanās grāmatas cienīgs retums, tomēr nostrādā nepieradums un kaut kāda neērtības sajūta, sak`, ko es te uzmākšos ar savu naudu.

Reiz kādā intervijā ar Artūru Skrastiņu izlasīju, ka nauda ir vienīgā pateicības forma, kuru viņš no skatītāja patiešām priecātos saņemt. Toreiz uzmetu lūpu, skat, kāds mantrausis! Bet, mirkli padomājot, ir skaidrs, ka nauda, atšķirībā no vīstošiem ziedu pušķiem un šokolādēm negaumē, sniedz izvēles brīvību.

Atstāju viesmīļiem, takšiem. Esmu atstājusi arī masierei vairākas reizes. Frizētavās utt gan neatstāju.

Ja ir patīkama un ātra apkalpošana, tad atstājam arī aptuveni 10%, ja nepatīk apkalpošana, t.i., lēna un pavisam bez smaida, tad gan neatstāju neko.
Ir viena picērija, kur mūs jau pazīst, mums uztaisa parasti arī atlaidi, kā arī mēs vienmēr atstājam "bendžai". :D

Neatstāju tikai īpašos gadījumos, tā, visur atstāju, nerēķinu procentus, ja taksī jāmaksā piemēram 7 eiro, un man ir 10 eiro gabalā, dodu 10 un atlikumu negaidu, vai ja piemēram rēķins restorānā 12 eiro, atstāšu 15 , frizierei, manikīristei u.t.t, atstāju 2 eiro dzeramnaudā :)

Kopš abiem ar draugu rocība ir kļuvusi lielāka, biežāk arī atstājam dzeramnaudu par labu servisu. Man nopietni nekad nav bijusi slikta apkalpošana, lai neatstātu dzeramnaudu viesmīlei. Par taksistiem gan cits stāsts, vienmēr maksāju ar karti.
Esam sākuši atstāt arī dzeramnaudu auto meistaram (nē, nē, pavisam noteikti ne katram, tikai šim!) un puišiem servisā, kur mainām riepas. No sākuma mazliet kautrējos, jo nezināju, vai kāds tā dara, bet neesam, neesam mēs vienīgie.

Man būtu kauns neatstāt dzeramnaudu restorānā. Ja apkalpošana bijusi rupja, tad ok...bet esmu tāds piekasīgais klients, vienmēr vajag papildus mērci, vai dzērienu utt, tādēļ liekas, ka tas ir pašsaprotami.

Atstāju gandrīz visur . Parasti 10% no summas. Izņēmums ir takši- manā pilsētā tie ir , man liekas, vieni no dārgākajiem Eiropā ,šoferi ir nelaipni un ved ar līkumiem, tad nu neko pa virsu nedodu. Rīgā, savukārt, braukāju tikai ar taksi un vairākās reizes dienā, kā arī izmantoju vienu un to pašu firmu, tad nu neesmu tik naska 3-4x dienā visiem dot speciāli pa virsu.

Atstāju ļoti reti, tikai restorānos. Nepatīk dzeramnaudu ideja kā tāda, kāpēc vienas profesijas ir īpašākas par pārējām.

atkarībā no apkalpošanas-cik laipni ;-)

Atstāju, ja patīk attieksme un jūtu, ka klients ir svarīgs.

Dzeramnaudu atstāju vienmēr.
Tās kuras apgalvo, ka pavāriem ir sliktākas algas, laikam, dzīvo kādā citā Latvijā. :D

Dzeramnaudu atstāju reti, jo uzskatu, ka man nav jāpiemaksā par darbinieka darbu, kas reāli ir viņa darba pienākums.
Toties mēdzu atstāt nedaudz vairāk naudas tantiņām, kas uz ielām tirgo puķes, nosalušas dreb un var redzēt, ka viņām viegli neklājas, ka ne jau aiz priecīgas dzīves viņas tur stāv. Ir arī tuneļu un ielas muzikanti, kas ar savu centīgo radošo darbību ir iekarojuši manu sirdi un vienmēr iemetu viņiem cepurē, ja eju garām.

Takšos neatstāju un restorānus parasti rēķinu neapmaksāju, tad nu dzeramnaudas atstāšana nav manā ziņā.

atstāju starp 10-15% vienmēr

Atstāju parasti kaut kādu sīknaudu pa virsu, jo

uzskatu, ka man nav jāpiemaksā par darbinieka darbu, kas reāli ir viņa darba pienākums.

uzskatu, ka man nav jāpiemaksā par darbinieka darbu, kas reāli ir viņa darba pienākums.

Piekrītu ,šim .

Es personīgi neatstāju nekur, jo uzskatu, ka cilvēkiem ir alga, un viņi tomēr bija rēķinājušies, kāda ir tā alga. Bet jāsaka gan, ka uz restorāniem 90% eju kopā ar vīrieti, un viņš gan atstāj dzeramnaudu. Takšos, pie friziera utt man gan nav ienācis pat prātā kaut ko atstāt.

Ar taksi nebraucu, restorānus neapmeklēju, parastās ēstuvēs, kafejnīcās neko daudz neatstāju, cik nu ja pārdesmit centu paliek, bet vispār cenšos maksāt pēc iespējas precīzāk, neesmu miljonāre, lai arī tos pāris eiro svaidītu apkārt, ar laiku tomēr sakrājas tā summa:-/