Vai rādījāt savu mazulīti citiem?

Neesmu māņticība un gan lielāko meitu, gan tagad mazāko no neviena neslēpju un neatsaku tuvinieku un tuvāko draugu vēlmei mūs apciemot :)

Tas tiešām. Rādīt, atrādīt bērnu, tas pat tā jocīgi izklausās. Bērns ir ieradies pie mums un viņš vienkārši ir, ar mums kopā, piedalās dzīvē.

Bērniņa mums vēl nav, bet esmu par šo domājusi - pirmās dienas es vispār negribētu nevienu viesi - arī dzemdību namā gribētu tikai vīra klātbūtni. Vīram palūgtu, lai piesaka vecākiem, lai arī pirmās dienas mājās mūs neviens netraucē, lai varam būt tikai trijatā un aprast ar jauno situāciju un atpūsties. Līdz ar to vecākiem varētu parādīt mazo pēc kādas nedēļas (un citiem ģimenes locekļiem), bet tālākiem radiem un draugiem - noteikti ne ātrāk kā pēc mēneša vai diviem. Pati arī nekad neesmu bijusi raudzībās pavisam mazam bebim, parasti jau arī citi to saprot, ka nevar mazuļa pirmajās dienās jau sperties pie jaunajiem vecākiem ciemos.

Protams, tā man tikai tāda spriedelēšana par tēmu, varbūt realitātē būs pavisam citādi.

Es arī tā domāju, kad mazo nebij, ka dz.n. Nevienam neļaušu ciemos nākt un bērnu ilgi nerādīšu. Realitātē, kad viss bij noticis, par ciemiņiem tikai priecājos, ka nes man gardumus un puķes, pati lepna kā vista. Biju ļoti pateicīga, ka kāds ar mazo paucinās, ka tik nav pašai jāņemas. Nejūtos droša par sevi un savām prAsmēm. Sākumperiodā mājās man pat likās, ka bērns mierīgāks, ja ir kādi ciemiņi. Ar jaundzimušajiem ir tā laime, man šķiet, viņi vēl neatpazīst cilvēkus un visi auklētāji tiem labi. Protams, mamma un tētis vislabākie.

skaya viedoklis ļoti pārsteidza.. un no kāda vecuma ir normāli, ka uz bērnu kāds paskatās, kaut vai netīšām? tu taču apzinies, ka tā ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa?!

Opā, nopietni ir tādas mammas, kurām traucē un pat tracina, ka kāds paskatās uz viņas bērnu? Nu tad jau ārā labāk nemaz neiet mjāāā...

Piekrītu šim viedoklim. Protams, ja svešie bāžas iekšā ratos un neatraudamies pēta, tad jau cita lieta, bet ja tādas parastas ikdienišķas situācijas uztrauc, tad pēc kāda laika vienkārši būs grūti.. (ja tagad vēl nav)

O ouuu.. kada te sadomajusies par daudz :D

Es gan nezinu kā būs realitātē, bet slimnīcā diez vai kādu baigi gribētu redzēt. Labāk pēc tam mājās. Vecāki un tuvākie draugi ar ko esam kopā diendienā un no kuriem nav jākaunās ja esi mājas drēbēs nevis saposies noteikti gribēs/varēs nākt ciemos, kad būsim mājās, bet pārējos nedomāju speciāli aicināt. Kad man draudzenei piedzima meitiņa es pēc kāda mēneša tik aizgāju ciemos, jo likās, ka ātrāk nav pieklājīgi :)

Mani piemēram šokē, ka garāmgājēji vai veikalā rindā stāvot skatās un smaida uz svešu bērnu. Man nekad prātā nav nācis smaidīt svešam bērnam.
Par apciemojumiem, mani vecāki nāca jau pirmajā vakarā , pārējie redzēja kad bija 6 nedēļas.

Domājams, ka man būs dalītas sajūtas, ja kāds dzemdību namā atnāks, jo kad man sāp, slikti jūtos, baidos būt neadekvāta, emocionāla :D
Takā man ir ļoti, ļoti maz radinieku un ir tikai tuvi draugi, noteikti tikai priecāšos par katra apciemojumu, tiešām nav draugos/rados tādi "kadri" , kurus negribētu laist sev un bebim klāt. Ja man besītu kāds draugs vai rads, es ar viņu jau primāri nekomunicētu, lai viņam nebūtu pienākums bezmaz vai atvilties uz raudzībām. Tā :)

Iedomajies, cilvekiem vienkarshi patik berni. Ne visi tos kveli ieniist un uzskata par nastu. Berns asociejas ar bernibu un prieku un smaidigi berni visiem patik. Ko tur nesaprast? Alu cilveki ap jaundzimusho gan jau salasijas un dejoja savu deju :D te ir tas pats, tikai ar citaam dekoracijaam.

es gan vēl neesmu mamma, bet, ja nu kādu dienu būšu, tad pavisam noteikti kādu laiku gribēšu aprast ar situāciju, tad jau redzēs vai tā būs nedēļa vai mēnesis vai viena diena. man ir draudzene, kas pēc 3 mēnešiem savu mazo vēl nebija atrādījusi, bet mana māsīca nedēļu pēc dzemdībām svinēja savu dzimšanas dienu ar radiem un draugiem. tā kā visādi gadās, māņticīga neesmu

un wtf? besī, ka cilvēki skatās uz bērnu? tās jau ir problēmas galvā..

Tagad sajutos slikti par to, ka mēdzu veikalā vai citā publiskā vietā paskatīties uz mazulīšiem un maziem bērniem un reizēm lūpas neviļus savelkas smaidā. Tiešām nezināju, ka ir vecāki, kas šādos brīžos mani domās nolād par manu uzdrīkstēšanos. Ja mani, piemēram, ārsta uzgaidāmajā telpā nolamātu par to, ka esmu paskatījusies uz to, kā kāds vecāks ucinās ar savu bebuci - Jēziņ, tā taču ir publiska telpa. Ja vecāki negrib, lai kāds svešinieks pat acu skatienu uzmet mazulim, tad labāk vispār sēdēt mājās četrās sienās un svešiniekiem acīs nerādīties, iet pie privātām klīnikām, kurās var ieiet pa sētas durvīm, lai nevienam nerēgotos acīs utt.

Vismaz pašlaik šķiet, ka es savu mazo ņemtu līdzi arī sabiedrībā, lai bērns pierod pie cilvēkiem un izaug sabiedrisks, nevis tiktu izolēts no sabiedrības un pēc tam vēlāk skolas gados vispār būtu klusiņais stūrī sēdētājs un salektos ikreiz kā kāds viņu uzrunātu vārdā.

Pizģe*s :D :D
bumbiņa,ka latviešu tauta cīņas un neskaidra,bet kā tad smaidīt,ja kāda mātīte gan jau mums uzliek ļaunu aci par to,ka uz viņas bērnu paskatījāmies un PAT uzsmaidījām.
vajprats,kas te dažam māmuļām prātā.Nu tak ietinat viņu maisā un ejat sēžat mežā nevis niknojaties,ka kāda ratos ielūr.

Man uz DzN nāca tuvākie un pēctam draugi draudzeni,sarīkojām baļļkuku,sabildējāmies ar mazo bēbi :) man gan patīk,ka ap manu bēbi paucinās it īpaši ja nevaldāmi sāk autobusa kliegt tad vienīgais kas viņai liek nomierināties ir kad kāda omīte vai optika sāk ucināties.

Es arī kā Mārīte visur bērnu līdzi.Baznīca,restorāns,visur...

Par cik biju viena, tad es tikai priecājos, ka man nāca ciemiņi uz slimnīcu Un uz mājām. Ja grib lai nāk, ar tēju cienāju un viss. Visi saprot ka man savas rūpes ir un neko vairāk negaida no manis. Man tas liekas muļķīgi slēpt un nerādīt kādu konkrētu laiku.

Man nav bērni, bet plānojās, domāju, ka pieturēšos pie šitā:

Pirmie divi mēneši.

Pēc iespējas pasargājiet bērnu no kontakta ar pieaugušajiem un bērniem, kas nāk no citas mājas (kas nedzīvo kopā ar jums). Ne jau velti senajā Krievijā valdīja tradīcija nerādīt bērnu pirmās 40 dienas, tas ļāva mazulim apvelties, bet viņa imūnajai sistēmai – sākt strādāt. Infekcijas slimības jaundzimušā periodā – tas ir spēcīgs trieciens imunitātei, tādi bērni nākotnē ir iekļauti bieži un ilgstoši slimojošo bērnu sarakstā.
Vecākiem un dzimtai, kas pastāvīgi rūpējas par bērnu, vajadzētu iziet preventīvo deguna un kakla mikrofloras ārstēšanas kursu, var paskalot muti un degunu ar jūras ūdeni.
Svarīgi mājās uzturēt tīrību, taču neaiziet līdz fanātismam, katru dienu mazgājot grīdu ar hloru saturošu šķīdumu – bērnam nevajag augt sterilitātes apstākļos, viņam labāk iepazīties ar apkārtējās vides mikrofloru.
Ja mājās ir dzīvnieki, un nav iespējas un vēlmes tos atdot, tad par tīrību ir jārūpējas īpaši: nav pieļaujams, ka dzīvnieki uzturas bērnu istabā. Bez tam vajag regulāri apmeklēt vetārstu.

Es gan nevienu dzemdību namā negribēju redzēt kā tikai savu vīrieti, neviens arī netaisījās ciemos. Vispirms gribēju ar bērnu aprast pati, nevis uzņemt ciemiņus.

un ja būs vēl bērni, tad pat savai un drauga ģimenei atrādīšu mazo tikai tad, ja brauks ciemoties 2-3 stundas, nevis uzkrīt uz galvas uz diennakti, nebiju tam gatava, tāpēc kaut kas tāds mani tracināja, tagad būtu pasūtījusi visus, kas vēlas palikt. bērns arī sliktāk gulēja.

Un bērnu vedu ārā, bet viņš nebija redzams, ja nelīda ratos, tad redzēt nevarēja. Neuzskatu, ka visiem tiesības uz manu bērnu un viņa apskati.

Vairāk piekrītu skayas viedoklim, jo es arī savu bērnu nedevu nevienam ucināties un visiem, kuri gribēja pa rokām.

Priecājos, ka man saprātīgi draugi, jo ar vieniem satikāmies tikai tad, kad mazajam bija 5 mēneši, jo visi ik pa laikam slimoja un tā kā pašiem bērns, tad nemaz prātā nenāca nākt ciemos slimiem, ko tiešam neuzskatu par saprātīgu rīcību slimam iet pie maza bērna, galvenais, ka redz.

Ja mājās ir dzīvnieki, un nav iespējas un vēlmes tos atdot, tad par tīrību ir jārūpējas īpaši: nav pieļaujams, ka dzīvnieki uzturas bērnu istabā.

Kaut ko briesmīgāku nebiju dzirdējusi...
Protams, par tīrību jārūpējas, bet raksts slavina, ka jāatdod dzīvnieki, tiklīdz parādās bērns. BRIESMAS!!!

Jā, par to dzīvnieku atdošanu krietni pārspīlēts, es biju domājusi iekopēt tikai teksta sākumu, kur runa iet par zīdaiņa imunitāti, kuras praktiski vēl nav un ja VISI radi un draugi nāks viņu čubināt, utt, tad var arī pielipināt visādas zarazas. Tāpēc es noteikti negibētu pirmajās dienās un iespējams mēnešos, visiem bērnu rādīt! Tikai tādēļ lai pasargātu no slimībām!