Bērna bildes neievietoju nevienā portālā un pa e-pastu izsūtu tikai vecākiem un māsām/brālim. Pirmie ciemiņi bija, kad mazajai bija 6 nedēļas - manas māsas un vecāki. Brālis arvien ar savu ģimeni nav īsti paciemojies šo 5 mēnešu laikā, jo viņam pašam mazi bērni, kuri mūžīgi ir puņķaini, klepaini vai ar kādu vīrusu tikko paslimojuši no tipiskās bērnudārznieku buķetes. Esmu agresīvi noskaldījusi, ka uzskatīšu to par totālu necieņu, ja pie mums brauks kāds kaut ar iesnām, kur ne vēl nesen slimojis. Gribam savu bērnu pasargāt no vīrusiem cik ilgi vien iespējams. Arī tajās neretajās veikalu apmeklēšanas reizēs vai ejot pie ārsta, mazajai klājam priekšā autiņu - mani reāli TRACINA sveši cilvēki, kas lūr uz manu bērnu. Tā nav māņticība par lāstiem u.tml., bet mani reāli uzkurina bāšanās manā/mūsu privātajā telpā. Tāpat mani izved no pieklājības cilvēki, kas uzgaidāmajās telpās bolās virsū un vēro kā mēs ar vīrieti savu mazo uzcinām - goda vārds, gribas tieši uzjautāt, vai nevar savus acuābolus, kur citur iecentrēt.
p.s. pati neblenžu uz svešiem bērniem, jo man tas liekas... nepareizi :-D