Lasot šo diskusiju man radās tikai viens, pavisam retorisks, jautājums - ko dod tie labie gēni, ja atverot muti var redzēt, ka cilvēks audzis kūtī starp lopiem un termins "labas manieres" ir tik pat tukša skaņa kā paralēlais visums?
Cilvēkus nešķiroju. Ja būtu spēkos noteikti par vientuļajām dvēselītēm rūpētos vairāk. Nespētu adoptēt, jo nespēju iedomāties sevi šādas izvēles priekšā. Tas man asociējas ar baklažānu izvēli veikalā. Ar vīru esam apsvēruši iespēju kļūt par svētdienas ģimeni kādam/iem bērniem, kuri izņemti no ģimenēm. Bet rēķinoties ar to, ka šis bērns būs mūsu ģimenes daļa tik tālu, cik tālu viņš to vēlēsies.
Tad jau redzēs kaa būs nākotnē, šobrīd dzīvojam sava bērna interesēs.