Kad man bija kaķis un braucām uz brīvdienām kaut kur, kur kaķi nevarēja ņemt līdzi mēs vienmēr palūdzām kaimiņiem, pat ne vienam dzīvoklim, bet bija vairāki, kam varēja uzticēties.
Tagad kopš ir suņi, ir bijis tā, ka neviens nevarēja uz nakti būt mājās, mēs vedām vecmammu, lai viņa ar viņiem guļ.
Tāpat arī kaimiņi, ja kur brauca man uzticēja savu vilka suni un es staidzināju viņu vairākas reizes dienā, pabaroju, nezinu, nekad tas nav sagādājis nekādas problēmas (izpalīdzēt kaimiņiem) :)
Undiya, tas ka tu sava dzīvokļa atslēgas būtu gatava dot katram, kam vajag, nenozīmē, ka visi ir tādi. Man arī ir kolēģi, bet nenāk ne prātā nevienam no viņiem dot dzīvokļa atslēgas. Kaimiņiem ne tik. Un zinu daudzus cilvēkus, kas savas atslēgas neplivina apkārt.
Es zinu daudz par eksotiskajiem dzīvniekiem kaķiem, suņiem un citiem zvēriem. :D Bet, nevaru spriest, jo pašai vien mājās ir akvārija zivis. Bet, labāk zivs uz pannas nevis svešiniekiem atslēgas.
Nu tas ir, ja ir labi kaimiņi. Paskaties, cik te bieži meitenes raksta par kaimiņiem no elles. Daudziem arī radi vai draugi nevar izpalīdzēt, kāds nu kuram iemesls.
Cilvēki šķiras, cilvēki zaudē darbus, maina dzīvesvietas, kurās nevar dzīvniekus, saiet kopā ar cilvēkiem, kuriem ir nežēlīgas alerģijas pret dzīvniekiem (reāls gadījums - draudzenes vīrs ir ļooooti alerģisks pret daudz ko, arī dzīvniekiem. Suni atdeva vecākiem).
Vajag mācēt paredzēt mazliet kaut ko uz priekšu arī.
Vai tiešām viss, ko tu savā dzīvē esi redzējusi uz priekšu ieplānojusi, tieši tā arī ir noticis? Nekādu pārmaiņu - viss pēc uzrakstīta scenārija? Tiešām?
Man, piemēram, plāni un dzīve kopš 18 gadu vecuma līdz šim brīdim ir apmetusi ne vienu vien kūleni, kuru es nebiju paredzējusi un aizslaucījusi manas ieceres un lielos plānus grāvī, liekot pielāgoties situācijai. Un noteikti, ka arī nākotnē mani sagaida ne viens vien pārsteigums, ko es, lai cik nenormāli plānotu un skatītos uz priekšu, šobrīd nevaru pat nojaust.
Bet varbūt tu esi tas viens cilvēks uz pasaules, kuram dzīve iet kā pa diedziņu un tu perfekti zini, kāda būs tava dzīve pēc 5 gadiem(un šo gadu laikā pilnīgi nekas nemainīsies un nenotiks savādāk kā plānots).
Vēl nepazīstu nevienu cilvēku, kuram dzīve dienas laikā mainījusies kā seriālā.
es gan pazīstu. Mana māte no tēva aizgāja vienā dienā bez jebkāda brīdinājuma. Atnāca tēvs mājās pēc darba, visas viņas mantas prom, pati arī. Suns, protams, sēž mājās ;)
Vēl arī pazīstu cilvēkus, kas aiziet uz darbu un viņiem vienkārši pasaka, ka diemžēl nākas samazināt štatus un "uz redzēšanos". Arī ar dzīvokļiem ir zināmi gadījumi, kad saimnieki 1 dienā paziņo, ka pēc mēneša dzīvoklis nepieciešams pašiem, bet dzīvokli atrast, kurā dzīvnieki ir atļauti, pietam par normālu cenu, kuru var atļauties, tas nav nemaz tik viegli.
un iedomājies..... tas notiek ar normāliem cilvēkiem. Saprātīgām būtnēm. Nu nav nekādu variantu paredzēt savu dzīvi 15 gadus uz priekšu. Tas ir, starp citu, tik cik veselīgs suns var mierīgi nodzīvot ;)
Still, es arī līdz šim nezināju, ka savas atslēgas plivinu apkārt. Līdz šim ieplivinājusi esmu tikai diviem meistariem (ar atsauksmēm no pazīstamiem cilvēkiem). Man vēl nav suņu un bērnu, lai būtu jāsatraucās par staidzinātājiem un auklītēm. Tā kā izvērtējiet šos jautājumus jau laicīgi. :D
Indie, tiešām, tiešām. 18 gados būtu muļķīgi uzņemties atbildību par suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem. :D
Es nezinu kā mana dzīve var mainīties, bet noteikti nelidošu kosmosā, lai būtu jāšķiras no dzīvnieka par kuru esmu uzņēmusies atbildību.
Bērnus taču mēs arī neatstājam svešiem cilvēkiem!!! Tad arī bērnus nedrīkst plānot, jo nevar zināt kā dzīve mainīsies.
Izdomājiet vēl kaut kādus absurdus iemeslus! Tos vienmēr var izdomāt.
Absurdu runā pašlaik tikai tu :) Bērniem gan valsts, gan otrs vecāks maksā pabalstus. Latvijā varbūt ne tik daudz, bet ārzemēs, ar bērnu paliekot uz rokām, tu zem tilta nepaliksi. To pašu nevar teikt par suņiem ;)
Un es tev nosaucu konkrētus piemērus, kuros cilvēki ir nonākuši situācijās, kad suns vairs nav pa kabatai, ietekmē veselību, kā arī vienkārši fiziski cilvēkam nav laika vienam pašam vairs suni audzināt.
Kad pašai būs suns (man ir bijis visu mūžu kopš bērnības, kopā 3 suņi), tad arī domāsi mazliet citādāk :)
Man vienīgajai liekas, ka suņa bezatbildīgā saimniece ir šis diskusijas autore un ka jaunās mājas sunim tiks meklētas citos portālos? Šajā sastapās ar nosodījumu, tāpēc no pirmās formas, kur saka "dāvinām suņuku" pārgāja uz "viņi dāvana suņuku" un pēkšņi visi nodomi mainījās atdot suņi tiklīdz Cosmo meitenes pauda savu nostāju. Diršana.
Ja esi uzņēmies atbildību par suni, nav attaisnojumu šo atbildību no sevis nonest. Ja esi tik bezatbildīgs, neņem dzīvniekus vai izvēlies tādus, kas ilgi nedzīvo, kāmji utt.
kapēc, gan suns nevar visu dienu būt viens mājās ? nu nopietni ', pirms sēdēju mājās ar bērnu, suns vēl ilgāku laiku bija viens ... tas taču ir tikai suns ? kas viņam notiks !?
205
