Rutīna

Dont care.
Ja gribas, kaut kur dodos, ja ne guļu mājās un par kaut kādu jaunības nokavēšanu vispār nedomāju. Vasarā gan pēc iespējas vairāk dodos ārpus mājas (viengala, vai ir nogurums vai nav, to var pārvarēt un beigās izdodas jauks vakars).

up!

Bieži vien arī vnk laiskošanās mājās man sniedz lielu prieku!
Drauga nevēlēšanās kaut kur doties gan nav šķērslis. Bieži vien gan satiekos, gan ballējos, gan izbraucu kaut kur ārpus pilsētas vai eju uz teātri ar draudzenēm.

Cenšos izdomāt kādus plānus ned. nogalēm, gandrīz vienmēr doties ārpus Rīgas (par laimi, man tādu vietu, kur braukt ciemos vai vienkārši atpūsties ir daudz). Tas personīgi mani uzlādē. Ziemā tā daudz gan neko negribas, bet arī tad var izdomāt kādas aktivitātes. Galvenais ir sevi izvilkt no mājas :D
Šad tad vajag arī mēģināt iekļaut savos plānos ko tādu, kas izrauj no komforta zonas, kādu varbūt ekstrēmāku nodarbi.

Nesaprotu šos tekstus par to, ka jaunība tikai viena, jāizbauda un tā tālāk.

Kas ir teicis, ko ir obligāti darīt tieši tad, kad esi jauns? Ja gribas sēdēt mājās vai gulēt uz dīvāna, tad to var droši darīt, nav jālec kājās un kaut kur jānesas, tjipa, attīstīties, tikai tāpēc, ka nu esi jauna. Vispār varētu padomāt, ka viss, kas dzīvē ir, ir tie daži gadi, kas skaitās jaunība, bet viss pēc tam ir tikai tāda dzīves atrauga, kad vairs ne ko baudīt, ne ko darīt. Atliek vien ziemā pa ledu iet ar pēcpusi pa priekšu, lai vismaz kājas neslīd, jo smiltis jau no turienes birst.

marissa, kad būsi veca, ar sāpošiem kauliem un veselības problēmām, tad parunāsim!
Ļoti cienu savu vecmammu, kurai nu jau teju 20 gadus ir nopietnas veselības problēmas, bet tāpat staigā smaidīdama un priecādamās. Viņas sacīties vārdi lika nedaudz aizdomāties, ka nevajag nokavēt labākos gadus, kad ir visas iespējas darīt VISU.

es ikdienu bagātinu ar teātru, kino apmeklējumiem, skaistumkopšanas salonu apmeklējumiem, kā arī saplānoju kaut ko katrām brīvdienām - došanās ciemos, ciemiņu uzņemšana, ceļojums, izbrauciens pie dabas, utt.

Man reizēm ir tādi periodi, kad pāris mēnešus nevaru darīt absolūti neko. Drīz apnīk, kā, šķiet, ir apnicis arī tev. Iesaku uzreiz sevi nenorakstīt, ka nevari/neproti neko darīt, vienkārši esi atradinājusies, kā jau tas cilvēkiem bieži notiek.

Sāc ar to, kas patīk, kas interesē, ko gribētu darīt, ko dara tavi draugi. Vari pamēģināt sporta zāli, spēka treniņus nevis aerobiku un krosiņus, vari pamēģināt klinšu kāpšanu. Kādus gleznošanus kursus varbūt, nedēļas nogalēs iet uz galerijām, teātriem, brīvajā laikā par to palasīt, lai veidojas labāks priekšstats par redzēto. Galvenais ir izdarīt kaut ko tūlīt (nopirkt abonementu, rezervēt biļeti), nevis atlikt uz rītdienu.

Mēs cenšamies pēc iespējas vairāk ceļot, jo te kur dzīvojam ir samērā bēdīgi ar izklaidēm - viens krogs, 2 pensionāru kafejnīcas, 2 tūdīgi restorāni un viens dārgs. Tapēc nekur neejam un par to naudu aizšaujam uz plato vīkendu uz kādu lielpilsētu.
Mājās sēžot mēdzam kampaņveidīgi pievērsties kopīgiem hobijiem - gleznošana (rezultāts gandrīz vienmēr nebaudāms, bet toties jautri kopā darot), alus brūvēšana (bija ļoti garšīgi un visiem patika, bet mēs no tā gardā mājās brūvētā sakām ļoti resnēt), ēst gatavošana (mēdzam periodiski eksperimentēt ar dažādu kultūru virtuvēm - šobrīd īpaši populāri ir korejiešu ēdieni), sportiskās formas uzlabošana. Vispār man arī ik pa laikam mēdz uznākt tas, ka mājās viss apnicis, bet tad sākam plānot nākamo ceļojumu, es krāmu veikalā atrodu kumodi, ko vajag pārkrāsot, atrodu jaunu rokdarbu projektu un aiziet, viss atkal ir čiki :-D
Par sportu - mums ir doma aktīvāk izmantot tuvējo apkārtni, iet pārgājienos, kāpt kalnos utt. Vēl, lai izrautos no rutīnas, ir plāns katru mēnesi izmēģināt ko jaunu - klinšu kāpšanas sienu, kādu jogas klasi utt
Katrs atsevišķi visu laiku kaut ko mācāmies - vīrs patlaban studē franču valodu, tapēc mums mājās visas ierīces darbojas franciski, 90% mūzikas - franciski, filmām subtitri - franciski. Pat es negribot jau sāku šo to saprast :-D

Man sirdsapzņa neļauj nedarīt neko ;-) varbūt, ka pirms 2 gadiem par to nepārdzīvoju, un varēju tiešām pēc darba dīvānā&pie datora. Tagad, jā šad tad tā es pēc darba atpūšos (darbadienās), bet brīvdienās svēta lieta kaut kur aizbraukt, aizdoties. Tomēr tur ir dzīve. Cik ilgi tā var, neko nedarīt? ;-)

Es neesmu mājās sēdētāja, ilgāk par dažām stundām nevaru nosēdēt mājās. Vakari ir pilni ar visādiem pasākumiem, sportu, skaistumkopšanas salonu apmeklējumiem, kino utt. Brīvdienās braucam ciemos, pie dabas, bieži ārpus Rīgas, aktīvā atpūta, SPA utt. Ja pusi dienas nosēžu brīvdienās mājās, jau esmu uzvilkta. Tāpēc labāk vienmēr ko saplānoju, tā jūtos daudz labāk.

Darba dienās, ja jābūt darbā nākošajā dienā neko īpašu nedaru pēc darba, jo man tam nav spēka un noskaņojuma. Es gribu tikai paēst un iet laicīgi gulēt, jo nākošajā dienā jāceļas. Neesmu no tām, kas var tusēt pēc darba pa pasākumiem līdz 1:00 un tad piecelties 6:30 svaiga kā gurķītis :D Tāpēc, palasu kko, paskatos kko un eju sust. Ja nākošajā dienā nav darbs, tad gan kko var sabīdīt ar draudzenēm vai pati kkur aiziet(uz teātri, kino, izstādi). Tas pats ar brīvdienām. Tagad plānoju, ka vajadzētu iepirkt teātra biļetes.
Patiesībā, vasarā dzīve daudz aktīvāka, jo ziemā...ziema man principā riebjas un aukstumā neko darīt negribas utt. Vasarā, kad ilgi gaišs un foršs laiks - tad daudz aktīvāk arī gribas iziet ārā kaut vai pastaigāties, aizbraukt kkur, izbaudīt laiku utt.
Lai nu kā, par kaut kādu jaunības nogulēšanu nesatraucos.

Galvenais ir izdarīt kaut ko tūlīt (nopirkt abonementu, rezervēt biļeti), nevis atlikt uz rītdienu.

šim ļoti piekrītu!!!

nja, neteiktu, ka es speciāli dzenu sevi ārā kaut ko darīt tikai tāpēc, ka, redz, jaunība un nedrīkst laiku izniekot.
bet arī, piemēram, es īrēju kādreiz istabu pie vienas sievietes, tad viņas diena bija - 5os atnāk no darba, piesēžas pie televizora, 6os ēd vakariņas, saliek pusdienas nākamajai dienai, tad viena televīzijas pārraide tālāk jau pēc programmas, 10os sāk lasīt grāmatu, 11os gulēt, pus7 atkal celties. un tā katru sasodītu dienu. brīvdienās iziet līdz veikalam vai atnāk kāds ciemos, tā lielā rutīnas maiņa. lūk tā es nevarētu un negribētu, tur pat visa dzīve šķiet jau norakstīta, bet nu, ja cilvēkam tā ērti, tad jau katram savs laikam.

un nē, neuzskatu, ka jaunībā tikai ir laiks. es zinu vecīšus, kas ir ar simtreiz aktīvāku sociālo dzīvi kā man.

.ziema man principā riebjas un aukstumā neko darīt negribas utt

absolūti piekrītu. es gan klāt vēl pielieku vēlu rudeni un agru pavasari. žēl, ka tā, bet neko ar sevi nevaru padarīt. tad vienīgais ir lielā asara un doma, kur lai aizceļo.

nannerle - un tava diena pagāja viņu novērojot? :D (joks)

un nē, neuzskatu, ka jaunībā tikai ir laiks. es zinu vecīšus, kas ir ar simtreiz aktīvāku sociālo dzīvi kā man.

jā, piekrītu!

Selīna jā, kamēr biju aizņemta pati ar savu rutīnu

Kādu laiku atpakaļ viena meitene bija uzrakstījusi, ka slinkums vairo slinkumu - manuprāt, viedi vārdi.
Jā, ir vajadzīgs kaut kāds laiks, lai arī nedarītu neko, tā pati mājās sēdēšana ar izslēgtu telefonu, bet tiklīdz tu sāc kaut ko darīt, kaut piespiežot sevi to darīt noteiktos laikos vai dienās, tad tas aiziet..
Protams, ja blakus ir cilvēks, kurš tajā laikā velk uz leju ir daudz grūtāk, un nevajag uzreiz vilkt otru iekšā, netērē tur enerģiju, sāc ar sevi, sāc darīt pati, vienkārši dari !!!, saņemies, savādāk nekas nenotiks!!!

Kādu laiku atpakaļ viena meitene bija uzrakstījusi, ka slinkums vairo slinkumu - manuprāt, viedi vārdi.
Jā, ir vajadzīgs kaut kāds laiks, lai arī nedarītu neko, tā pati mājās sēdēšana ar izslēgtu telefonu, bet tiklīdz tu sāc kaut ko darīt, kaut piespiežot sevi to darīt noteiktos laikos vai dienās, tad tas aiziet

+1
Ir jāsāk un tad jau aiziet :-)