ko jūs par šo domājat??

Un vispār - ne tikai kaklā, bet arī apziņā. Bērna apziņā valoda ir gatava. Kad artikulārais aparāts ir nobriedis, viņš sāk runāt.

Uj, par to runas aparātu es tā vēlu atbildēju :D

Quince, apgūstu studiju kursu par valodas apguves teorijām, par to, kā bērni mācās runāt, kādi procesi notiek, kāda saistība ir domāšanas un valodas attīstībai, kādas ir fāzes, kas notiek katrā, cik ilgi tām vajadzētu būt utt.

Bērna apziņā valoda ir gatava.

Tā gluži nav pat tad, ja pieturamies pie hipotēzes, ka valodas struktūras iedzimst. Bērnam pirmajā dzīves gadā domāšana un saziņa attīstās paralēli, bet neatkarīgi viena no otras. Valoda rodas tajā brīdī, kad saziņa un domāšana savienojas un sāk stimulēt viens otra darbību. Valoda attīstās ar laiku, tā nevienam piedzimstot apziņā nav jau gatava.

Es vispār studēju par šo tēmu, gribēju paskatīties, ko mammas ar šiem jēdzieniem saprot. :D
Artikulācijas aparāts ir, teiksim, mute ar tās orgāniem. Galvā ir runas centri, kas to visu darbina un apstrādā. Vēl vajag ausis, lai mēs uztvertu sacīto. Kaklā jeb balsenē ir balssaites, kas rada skaņas. :)

Diversij, drīkst jautāt, kādā programmā tu studē? :)

Diversija, tas neiztur kritiku. Vecāki bērna vietā izdara absolūti visu, tomēr tas netraucē bērnam fiziski un intelektuāli attīstīties, apgūt jaunas prasmes. Kāpēc bērnam sākt mācīties sēdēt ja vecāki tāpat viņu nēsā un vadā? :D
Nonākot skola vai B/D šie berni tieši tāpat nerunā neskatoties uz to ka neviens tur viņu nesaprot.

Manuprāt, būtu jāsāk ar ģimenes ārstu un drošības labad jāaizved pie speciem uz pārbaudēm. Ja viss kārtībā, tad tikai prieks. :) Ko saka neirologs? Pie logopēda ir būts? Varbūt ir vērts bērnam dzirdi pārbaudīt, jo reizēm bērni kārtīgi nedzird, un arī valodiņa līdz ar to neraisās. Jātrenē sīkā motorika, labas būtu kinētiskās smiltis, vai vienkārši smiltis, kurās spēlēties, papīru plēšana utt., bet par šiem paņēmieniem zinošākiem jābūt logopēdiem. :)

Tas, ka runā savā valodiņā, ir ļoti labi. Var mācīt zilbītes, lai atkārto, piemēram, da-da, ba-ba, ma-ma, pamēģināt bērnam padziedāt, jo bērni labāk uztverot dziedāto, nevis pateikto.

Tā, tas ir viss, ko es šajā lietā zinu, un nekas nav manis izdomāts, bet dzirdēts no zinošiem cilvēkiem, ar pretenzijām pie viņiem.

Neiekarota Pilsēta, PM, jo pasaule ir maza :D :)

Quince, varbūt tāpēc, ka cilvēkam ir instinkts mācīties, iedzimta vēlēšanās zināt. Bet nu labi, ne mani pētījumi, ne mana druva, Tavi pētījumi gan ir Tava druva :D

man lielais bērns sāka vēlu runāt, tas nav nekas, pārbaudīt pie speciālisti gan vajag

Iesaku apmeklēt speciālistus, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā (kā noteikti arī ir).
Gan jau pavisam drīz atvērsies slūžas, Tev atliek pastiprinātāk padarboties ar mazo, rosinot runāties caur rotaļām. Neizdabā uz norādēm.

Es gan domāju, ka viss visticamāk ir kārtībā un iet pie dakteriem un kreņķēties vēl nav vērts. Dziediet, runājiet, lasiet grāmatas! Otra lieta - ielūdz savu bērnu uz dialogu, jautā un ļauj atbildēt, tad atkārto to, ko viņa teica (pieaugušo valodā) un turpini jautāt un runāt, bet liec viņai just, ka tu viņai dod vārdu. Skaitāmpanti, dzejolīši un pantiņi/dziesmiņas ar kustībām ļoti labi der valodiņai.

Man pašai praksē nav tik pozitīva pieredze. Puisītis nerunāja līdz 3 gadiem, pēc tam vecāki izdomāja aizvest pie logopēda, jo visi arī iepriekš teica,lai neuztraucas, ka sāks runāt, bet līdz 3 gadu vecuma varēja pateikt 3 vārdus, kaut gan dārziņā sāka iet jau no 1,5 gada.

Kad gadu apmeklēja logopēdu un nebija nekādas lielas pārmaiņas, vecāki nolēma vest pie speciālistiem un bērnu iekārtoja logopēdiskajā dārziņā.

Citreiz vecākiem ir kauns par to,ka jāmeklē speciālista palīdzība, bet tomēr jāmet kauns pie malas un jāiet meklēt palīdzību.
Tagad poliklīnikās ir iespējams bērnu vest pie valsts apmaksāta logopēda 10 reizes (ja nekļūdos). Izmanto šo iespēju, zaudētāja nebūsi, tikai ieguvēja ;)

Piekrītu tām, kas saka, ka bērns jāved pie logopēda (neved pie tā paša, ievāc info un aizved pie tāda, kas strādā tieši ar maziem bērniem), tālāk ar logopēdu izlemiet, vai ir nepieciešami un tieši kādi speciālistu izmeklējumi - LOR, neirologa, fizioterapeita, u.c. Tālāk jau tev logopēds ieteiks kā rīkoties, pašplūsmā gan neatstāj. :) Jau laicīgi padomā un atsvaidzini atmiņas par bērna agrīno attīstību, logopēdam noteikti interesēs, vai dzemdības bija normālas, vai kādi sarežģījumi, kad sāka sēdēt, staigāt, ko un kā ēda, utt.

Vestu pie osteopāta, jo gan paši osteopāti teikuši, ka ja līdz 3 gadiem nerunā, tad vajag aizvest. Zinu kam pat tas palīdzēja.

man arī zināma ne visai pozitīva situācija ar nerunāšanu, tādēļ piebalsoju par vešanu pie speciālista!

Osteopāts viens pats neko runas un valodas attīstībai nelīdzēs, ja vien nav kāds konkrēts ārsts, kurš arī specializējies vai saskāries ar šādām problēmām.

Iemācīšanās runāt ietver sevī vairākas daļas: dzirdēto vārdu pareizu atkārtošanu, atsevišķu vārdu izšķiršanu un saprašanu, ka ar valodas vārdiem tiek apzīmētas apkārt esošās lietas (gan materiālās, gan abstraktās). Lai bērns labāk iemācītos runāt, vecākiem vārdi jāizrunā pēc iespējas skaidrāk. Bet galvenais ir bērnam likt pareizi saprast, kas tiek apzīmēts ar konkrētiem valodas vārdiem.

Nerunāšana līdz 3 gadu vecumam nav nekas nenormāls. Tas, cik agri vai vēlu cilvēks iemācās runāt, atkarīgs no viņa intelekta un vēlmes atdarināt citus. Ja bērns runāt iemācās vēlu, tas nozīmē, ka viņš vairāk uzmanības pievērš savai iekšējai pasaulei, nevis tam, ko runā pārējie. Ļoti iespējams, viņš savā iztēlē arī pieļauj vairākus variantus gan attiecībā uz dzirdēto vārdu izrunu, gan attiecībā uz dzirdēto vārdu nozīmi, tāpēc bez pārliecības nerunā. Un vēl būtiski ir tas, ka cilvēks runājot izrāda savu emocionalitāti un vēlmi komunicēt. Ja bērns nerunā, tad, iespējams, viņš ir, vnk, neemocionāls vai vairāk noslēgts sevī.

Es pats 3 gadu vecumā runāju tikai vienu vienzilbes vārdu (tas nebija nekāds valodas vārds). Tas arī saprotams, jo esmu vairāk nodarbināts ar savām domām, citus neatdarinu, sabiedrībā esmu noslēgts, iekšējos pārdzīvojumus uz āru neizrādu, kā arī nerunāju, pirms esmu apdomājis.

Satraukumam nav pamata, ja bērns ilgi nerunā. Piesardzība, protams, jāievēro vienmēr, bet, ja vedīsiet bērnu pie speciālista, tad, ņemot vērā daudzu mūsu ārstu "godprātīgo vēlmi nopelnīt", viņš ar lielu varbūtību pārliecināti atbildēs, ka noteikti kkas jāpārbauda vai jānodarbojas.

Varbūt bērnam kaut kas saspiests iekšā jau kopš dzimšanas, tad to vēl osteopāts var izlabot.

Zinu vienu piemēru, kur palīdzēja, citam jau bija par vēlu, bet nu bija jāved pie osteopāta, bet ģimenes ārste uzskatīja, ka viss labi.

Vismaz es uz ģimenes ārstu nepaļauties un vestu pie speciālistiem, ja visi teiktu, ka viss ok, tad gaidītu, bet parasti 3 gados ir jāmeklē iemesls.