Sveikas! Nedaudz neērti uzsākts šādu tematu, taču esmu droša, ka neesmu vienīgā, kas ar to saskārusies. Forums ir un paliek forums.
Vasaras sākumā uzsāku dzimumdzīvi. Tajā laikā sekss bija neregulārs (attāluma attiecības) un īpaši par to nesatraucos. Paralēli tam uz pāris mēnešiem biju aizbraukusi uz ārzemēm, kad nekādu intīmu attiecību nebija. Tagad esmu atgriezusies, sekss ir regulārs, taču es neko nejūtu. Nav nepatīkami, bet nav arī patīkami. Nekādu emociju. Esmu par to satraukusies - vai tas ir normāli un cik ilgi tā būs?
Oi, man arī tā ir. Ar abiem bijušajiem partneriem..
Ko es daru, lai iekvēlinātu sevi, ir - iekvēlinu viņu! Ja redzu, ka partenrim tas ļoti patīk, vismaz emocionālajā ziņā jūtu baudu, bet ne fiziski.
Atceros, ka pirmajam puisim par to arī stāstīju, ka neko nejūtu.. Izskatījās, ka viņš par to pārdzīvoja. Bet ilgi kopā nebijām :D
Nāks ar laiku. Tikai tikko kā pārgāja sāpes un diskomforts... Tagad paies vēl kāds brīdis bez sajūtām un tad jau nāks arī patikšana. Nu un iespējams tavam vīrietim arī ir nedaudz jāpacenšas vairāk un savādāk, jo reti kura sieviete gūst baudu no 2minūšu ilgām frikcijām...
Kā jau teicu - iekvēlinot viņu, varu gūt sev vismaz emocionālo prieku.
Man arī ir šis variants. Es pēc seksa neizjūtu baigo vajadzību un vispār tas liekas meh. Man bijušais arī to ļoti pārdzīvoja, centās man katru reizi izpatikt. :D
Ar pirmo puisi bija tikai divas reizes, es pilnīgi neko nejutu. Tagad man ar otru puisi ir daudz biežāk, diezgan daudz reizes bijis, bet vēljoprojām neko nejūtu. Cik es esmu runājusi ar citām meitenēm, kam turklāt arī ir lielāka pieredze un ar to nodarbojas jau ilgāk....teica, ka tas kā kurai meitenei un, ka ar laiku sākšu just.
46
