Tikai 2%

Pareiza statistika, tikai 2% arī ir skaistas.

Nu, ja man ir sevi jāraksturo, es izvēlos neizmantot vārdu skaista, jo katram tie skaistuma standarti citi. :D
Esmu gan teikusi - glīta. :D

Citu priekšā es neuzskatu ka man ir jāsauc sevi par skaistu lai raksturotu, es labāk izvēlos rakstura īpašības lai raksturotu sevi citiem. Pati gan, jā lai gan vienmēr ir kāds defekts kuru varētu uzlabot, tomēr sevi uzskatu par skaistu.

Citu priekšā es neuzskatu ka man ir jāsauc sevi par skaistu lai raksturotu, es labāk izvēlos rakstura īpašības lai raksturotu sevi citiem. Pati gan, jā lai gan vienmēr ir kāds defekts kuru varētu uzlabot, tomēr sevi uzskatu par skaistu.

Gluži tāpat :) Un vienalga, vienmēr būs tādi, kam skaists liksies kaut kas pavisam cits

Noteikti nekautrējos no vārda skaists arī sevi apzīmējot kā skaistu, pat tad, ja kādam liekos neglīta.

Patiesi neglīti ir ir tikai tie cilvēki kuri iekšēji ir neglīti, visi pārējie ir skaisti, katrs savā veidā :)

Man savukārt skaistums nešķiet kaut kas tik ārkārtīgi būtisks. Subjektīva un pārejoša lieta, tomēr. Lai gan ir patīkami, ka vīrs ar mirdzošām acīm man stāsta cik es skaista :-D Gudrība, interesantums, pievilcīgums, seksapīls, aizrautība, humors - tās visas ir daudzkārt valdzinošākas īpašības, kas ar vecumu nezūd. Man šķiet būtiski mīlēt sevi, rūpēties par sevi, cienīt savu ķermeni un garu un apkārtējo cilvēku estētiskās jūtas :-D Bet visādi citādi - laimīgi cilvēki ir skaisti un nav jābūt Adrianai Limai, lai būtu laimīga ;-)

Man laikam nav mēraukliņas - skaists/neskaists, tādēļ arī par sevi neko tādu nesaku! Ir daaaaudz būtiskākas un vērā ņemamākas īpašības un rakstura iezīmes, ko uzskaitīt, kā bonusiņus!

Esmu skaista, bet to skaļi nesaku. Man patīk mans izskats un tas ir galvenais. Ikdienā nepievēršu uzmanību vai man pretī stāvoš cilvēks ir skaists vai neskaits. Es pievēršu uzmanību rakstura īpašībām vai esmu uz viena viļņa ar šo cilvēku. :)