Pašai tikt galā ar skumjām

Man būtu kam izkratīt sirdi, bet bieži vien to nedaru, jo gribu, lai manas sāpes ir tikai manas un nevienam nezināmas.
Izraudos viena pati. Raudu reti, bet, kad tas notiek, tad krītu histērijā un raudu stundām no vietas. Domāju par visu labo, kas man ir. Aizeju paskriet tā, ka pēc tam iekrītu gultā un nevaru paiet. Veltu laiku sev.
Mūziku gan tad neklausos, jo katrā dziesmā saskatu savu sāpi.

Izsāp un pāriet. Nezinu, man citus cilvēkus nevajag, kad skumji. Drīzāk otrādi, vajag būt vienai.

Lai gan man ir labas un pat ļoti labas draudzenes, tāpat vairums skumju un sāpju izsāpu pati sevī, man tā ir vieglāk. Vai arī izrakstu visu uz papīra, man tas ļoti palīdz. Protams, ir arī reizes, kad izkratu visu, kas uz sirds, māsai vai labākajai draudzenei, bet nu es uzskatu, ka tāpat neviens nespēj iedomāties un saprast, cik ļoti man sāp, kaut vai tas ir šķietams nieks, līdz ar to vieglāk man pašai vaisu to sevī pārstrādāt

Es pastāstu savam draugam, viņš ir vienīgais tāds cilvēks man kuram es spēju visu teikt. Otrs variants ir pastāstu to te pat cosmo lai vienkārši dabūju to nepatiku nost no sirds lai nevienam citam to neuzgrūstu. Un vel es mēdzu sevi īpaši sliktās dienās palutināt un relaksēt lai uzlabotu garastāvokli - piemēram sēdēt vannā ar vīna glāzi, sveču gaismā un jaukas mūzikas. Vai stundām ilgi sevi kopju - nagus, ragus, lieku maskas un krēmus. . lutinu sevi.

Es pastāstu savam draugam, viņš ir vienīgais tāds cilvēks man kuram es spēju visu teikt.

++

Bet arī ir reizes, kad gribas būt pilnīgi vienai un pašai visu izsāpēt.

Paldies meitenes par atbildēm.
Nav jau tā, ka man nav draugu un draudzenes, bet arī īsti nevienam negribas uzgāzt savas sāpes, kā arī saprotu, ka viss ir pārejošs un tā kā salīdzinoši reti man uznāk tādas skumjas, tad tomēr labākais variants liekas izraudāšanās. :/

Otrs variants ir pastāstu to te pat cosmo lai vienkārši dabūju to nepatiku nost no sirds lai nevienam citam to neuzgrūstu

Man tiesi taa pat.
Man nepatiik "apgruutinaat",piemeeram koleegus ,ar savaam beedaam.Reaalaa dziivee censos uztureet ar cilveekiem taadu loti neitraalu kontaktu.Vecie laiki ir aiz kalniem,kad bija draudzenes,kuras pazinu no 6g vecuma...
Loti daudz censos straadaat daarzaa,dariit kaut ko fiziski!Momentos,kad ir loti gruuti,nespeeju arii gleznot.

Hey_Lola

Vari jau ar šeit pastāstīt savas bēdas ;)

Hey_lola-Noteikti labaaka ,veseliigaaka versija ir taa pamatiigi izrunaaties.Es esmu uzrakstiijusi kaadai maitenei privaatu veestuliiti,taada kaa sirds izkratiisana,padaliisanaas.Man ir taadi cilveeki seit jau kaadus 4 gadus noteikti,kurus liekas, paziistu personiigi-taada loti laba sajuuta ,pastaastot ,kas uz sirds-vienmeer paliek labaak.Tev noteikti arii ir kaads "savs cilveeks" ar kuru tu buutu gatava padaliities.

Ir jau cilvēki, kuri zinu, ka uzklausītu mani, bet iekšā tāda sajūta, ka negribās uzsākt tādas tēmas ar viņiem..
Miss Joker arī TIK ļoti publiski negribās rakstīt, kas mani nomāc.. Ja nu esi gatava uzklausīt, varu uzrakstīt vēstulē :/

Hey_Lola

Droši vari rakstīt, ja pat palīdzēt nevarēšu, tad vienkārši uzklausīt gan :)

Drosi vari uzrakstiit man arii!

Pašlaik ir grūti un smagi , bet turos ,muziku klausos ļoti daudz ...

Ļoti labi saprotu to ka negribas kādam dzīvē uzticēties ...

Varētu gari un plaši, bet ne šeit.
Tony, klausoties mūziku Tev tiešām labāk paliek? Vai tomēr Tu turpini grimt grūtsirdībā?

Ļoti labi saprotu to ka negribas kādam dzīvē uzticēties ...

Patiesībā tiešām ir tādas lietas par kurām nemaz ar pazīstamiem nevar tā runāt, jo pēctam tas var kaut kā ietekmēt attiecības utt. Tādos gadījumos ar svešiem ir vieglāk daudz jo viņi ir neitrāli.

Tādos gadījumos ar svešiem ir vieglāk daudz jo viņi ir neitrāli.

+++

Rakstu dienasgrāmatu. Tas man palīdz labāk par jebkādu sarunu. Citiem cilvēkiem ar savām problēmām neesmu radusi gāzties virsū, jo zinu, ka pa lielam tās tāpat nevienu neinteresē.

Tony-Es arii iedomaajos par muuziku- man reizeem ir bijis taa-jo vairaak klausos ,jo gruutaak paliek...

Parasti es uzrakstu kaut kur. Ir tuvas diskusijas pat cosmo, kur mani arī moca tāda sāpe kā diskusijas autori, uzrakstu garu, garu tekstu kā ir man un pēc tam izdzēšu, nepublicējot. Ar draugiem man ir sanācis tā, kā te:
Tāpēc atliek mēģināt būt psihologam pašai sev, jo stāstot draugiem kaut ko gandrīz vienmēr izdzirdu frāzi: "tu jau esi gudra, tu tiksi galā". Lūk. Tāpēc tagad draugi man ir tikai paziņu lomā.