Drastiska krāšana

Un cik tad tu iekrāj?

Es atliku vienu brīdi 600 eur, no 950 eur algas. Tagad mazāk, apnika.

Atlieku mazāku summu nekā tavējā. Bet tik un tā... agrāk tā bija ta summa, ko tērēju dzīvošanai, pārtika, transports, kosmētika, apģērbs, izklaides.

Olaf, un vai sasniedzi mērķi?

Jā, tāpēc vairs nekrāju, nav motivācija. Lai gan varētu jau citu mērķi atrast, varbūt arī būs jāatsāk.

Ir gadījies .

Nu jau pāris mēneši tādā režīmā,diezgan grūti...bet tā,ka sāku jau pierast, atlieku nedaudz vairāk kā 1/3 no algas..pirms tam biju pieradusi visu notērēt,pirkt ko vēlos, iet visur kur gribu, tērēt naudu savām un arī draugu izklaidēm. Tagad pāris reizes mēnesī kaut kur aizeju..

Drastiski gluži, nē, taču kādu laiciņu jau ierobežoju sevi naudas tērēšanā, jo izlēmu, ka ir labāks veids, kur ieguldīt naudu. Cenšos lieki neiet uz veikaliem (izņemot parastos pārtikas veikalus), līdz ar to vairāk sanāk ietaupīt. Vienīgi uz pārtiku varētu vēl ietaupīt, ēst vienkāršāk, bet mierinu sevi, ka tā jau ietaupu, retāk pērkot apģērbu un vidādus niekus. Nav tik grūti, agrāk likās, ka vajag to un šo, bet tagad redzu, ka bez daudz kā varu iztikt.
Pagaidām nav konkrēta summa, cik atlieku, bet, jo vairāk, jo labāk.
Šādi mērķi, manuprāt, disciplinē cilvēku un, kamēr vien netiek darīts pāri veselībai, pārtiekot tikai no makaroniem, ir ok.

Gada sākumā pirmos divus mēnešus man bija tā. Algas atlikums pēc obligāto rēķinu apmaksas bija 350. No tā atliku vēl 150. Vairāk nevarēju. Bija grūti, bet krāju studijām.

ja buutu kaads konkreets meerkjis, tad bez probleemaam. Bet tapeec jau cilveeki veido iekraajumus, lai nebuutu peeksni jaasaak shaadi drastiski kraat, ja kko savajagaas

Nepiekrītu. Man ļoti bieži kaut ko savajagās,bet uzkrājuma kontu es neaiztieku. Tas ir priekš lielākiem pirkumiem,piemēram, mašīna vai ceļojumi.

Man tas vēl tikai priekšā. Vasaras beigās braucam prom no LV un sāksim krāt dzīvoklim, ārzemēs strādājot. Atkarībā no tā, cik maksāsim par īri, ceram atlikt pusi no algas ik mēnesi. Būs smagi, toties labāk 1 gadu savilkt jostu pamatīgi un pēctam var "čillot"!

Es izlasīju virsrakstu, kā "drastiska krākšana", un tad nu nesapratu, kāds naudai ar to sakars. :D

Kad mācījos 12.klasē, ļoti gribēju aizbraukt ceļojumā un tad abi ar puisi krājām naudu, norukājām visu vasaru, praktiski nekādas drēbes, neko tādu nepirkām, lai tik būtu nauda ceļojumam. Beigās drauga mamma mums vnk uzdāvināja ceļojumu! :D Bet nu bija ok, par to naudu, ko sakrājām, nopirkām labu dīvānu, datoru un vēl visādas lietas. Bet bieži bija slikts garīgais, jo gribējās nopirkt kādu kleitiņu vai kurpes vai vēl kaut ko, un katru reizi nācās sev teikt, ka nē, tev to tagad nevajag.

domāju, ka, ja mērķis attaisno sevi, var izturēt.
es tikko piepildīju vienu savu mega sapni, kas no manis turpmāko pusotru gadu prasīs vairākus simtus, kas, protams, nozīmē,ka nāksies kaut kādā mērā ierobežot savas vēlmes, bet nu arī ne gluži tā, ka paliek 10-20 eur nedēļā. toties tagad man reāli žēl palika tērēt kaut kādiem ķermeņa sviestiem pārdesmit eur utml. tā sajūta, ka nav vērts, man vnk radās pati no sevis, nevis es to daru piespiedu kārtā.

Tā drastiski nekad neesmu krājusi, bet krājusi vienmēr esmu. Krāšanā patīk fakts, ka liek izvērtēt, vai ir nepieciešami visi tie nieki, ko sagribās. Patiesībā jau nē. Un tad es jūtos tāda brīvāka, ka drēbju skapis vairs tā nepildās, jo patiesībā tas arī nemaz nav nepieciešams.
Pamēģini paskatīties to no šāda skatpunkta varbūt. Bet nu skaties, ēst tikai nekvalitatīvu pārtiku, lai iekrātu, arī nebūtu vēlams.. Tas vairāk ir domāts par visiem niekiem, kuriem tā patīk tērēt naudu, bet kas sagādā īslaicīgu prieku.

jā, tieši tagad ar draugu sākam drastiski krāt. Tiešām drastiski. Mana google meklētāja vēsture ir pilna ar atslēgvārdiem "lētu ēdienu receptes", "100 receptes, izmantojot pelmeņus", "ko pagatavot no ūdens un miltiem" :-D
Noteikti ar 10-20 kabatā nepaliksim, bet psiholoģiski man vienmēr šķiet, ka nepietiks naudas, tāpēc atsaku sev gandrīz visā. Priecājos, ka tuvojas vasara, kas man parasti nozīmē krietni mazāk lieko izdevumu. bet sava mērķa dēļ esmu gatava nepirkt neko un daudz strādāt, lai tikai piepildās iecerētais (l)

Riry, kas par mērķi, ja drīkst zināt?
Vispār interesanti, kas cilvēkiem pa mērķiem, kas liek nodoties šādām "drastiskajām krāšanām". :)

Jā, esmu tā krājusi, ka atlieku naudu tikai pārtikai (ap 25 eiro nedēļā), rēķiniem, un visu pārējo krājkontā. Toreiz krāju studijām. Par laimi darbā mums regulāri maksāja bonusus tā ap 200 eiro, no tā arī pirku drēbes utt. Grūti jau ir, jo šķiet, ka esi tik jauns, visi tavā vecumā naudu tērē vieglu roku, dzīvo skaisti, ceļo, kamēr tev jaunība paiet skaitot kapeikas. Bet galu galā bija tā vērts.

Mēs ļoti gribam savu mājokli, un esam sapratuši, ka pārāk daudz naudiņas aizlaižam visādām muļķībām. Tagad fokusējamies uz primāro.

Patreiz tā laikam arī ir. Katru mēnesi krājkonts man "atņem" aptuveni 50% no algas. Nomaksājot visus rēķinus uz rokas paliek aptuveni 80€ pārtikai un citiem izdevumiem.
Krājam kāzām. Vasarā pēc kāzām sāksim krāt dzīvoklim.. visa dzīve vienā krāšanā.
Labprāt gribētu dzīvot nekrājot un pērkot visu ko gribu! :)

Ļoti drastiski nē, jo nebija nemaz no kā baigi krāt, taču daļu sakrāju, ar daļu palīdzēja citi un savu mērķi sasniedzu :D Vairs nav nepieciešamības kaut kam ļoti krāt, dzīvoju kā ir. Šis tas būtu vajadzīgs, bet tas ar laiku, kad alga būs lielāka :D