Pirmie vardi

es gan savejos ta tagad neatceros, butu jajauta mammai :D

Who cares???

Īsti neatceros, bet man šķiet, ka pirmais bija klasiskais - "mamma". Atceros tikai mammas stāstīto, ka tēvs pēc tam cītīgi mēģinājis iemācīt "tētis" :D
No smieklīgajiem - sāpīte bija "pāpiņa", tagad šķiet tik mīlīgi!

Es maziņa teicu gemintons (tas nozīmē begimots) :D

Mamma teica, ka pirmo vārdiņu pateicu "teta". Domāju, ka mamma jutās vīlusies :D :D
Viņa ir rakstījusi kladīti ar maniem vārdiņiem, ik pa laiciņam pārskatām un pasmejamies(l) Vienīgais smieklīgais ko no tās klades atceros, ka desu par ditu saucu :D Vēl ļoti mīlīgi teicu savu vārdu, mani mamma ar vecmammu joprojām tā sauc.

Kaķis (kaķss) :D
Laikam tāpēc dievinu kaķus. :)

Pirmais droši vien bija mamma.
Bet tie jocīgie vārdi bija,piemēram, gailis papa - papagailis, kababs - papgrabs, līzīte - zīlīte , vairāk gan neatceros,bet tētis joprojām paķircina ,kait gan man ir 20+ gadu :D

Aaaaa un cepums bija tapta :D es pat nezinu,kas tur par vārdu līdzību vispār :D

Mati.

"Memm" - mamma
"Bālis" - Brālis
"Tata" - tētis

dinchi-dzinsi
chepuks-kechups
:'-(

Arī mans pirmais vārds bija Kaķis, 9 mēnešu vecumā, ar pirkstu rādot uz kaķi :D

Māsas dēlam vilciens bija tundzindzins. Smieklīgākais, ka viņam šķita, ka viņš saka pareizi. Ķircinājām viņu.

A: pasaki "vilciens"
B: tundzindzins
A: tundzindzins?
B: nē, tundzindzins!!
A: nu, tundzindzins?
B: nēēē, tundzindzins!!!!!!!
A: vilciens?
B: nu ja, tundzindzins! :)

:D dažreiz pat līdz asarām! :D