Pazīsu dažus pārus (kas tieši ir paziņu lokā), kas nodzīvojuši 10 gadus kopā un tikai tad aprrecējās. Nejautāju, kāpēc tik vēlu, bet cilvēki ļoti mīl viens otru. Ir savi iemesli, emocinoāli, finansiāli, varbūt kas cits, bet ir. Vēl tagad ir zināmi tādi, kuriem būs 10 gadi attiecībās, bet nav vēl precēti, ir bērns, dzīvo kopā kopš paša sākuma.
Es piemēram gribu skaistas kāzas. Tā kā es to vēlos..nevis cep ļep un pļavā cepam šašļiku. Bērns ir, jā..tas nudien nav lētāk kā kāzas, ja visu to iztērēto naudu par bērnu saliku kāzām, sanāktu sapņu kāzas :D
Daļēji piekrītu versijai, ka 100% blakus nav tas cilvēks, ko ļoti, ļoti vēlas apprecēt. Ne visiem tā ir, bet daļai tā ir. Mīlēt jau mīl, bet tā precību vēlēšanās nav. Ja nu otrs baigi ēd uz to, tad jau uzēdās arī un nākas piekāpties. Uzskatu, ka daudz muļķīgāk ir precēt ar nostāju - kā būs, tā būs. Beigās abi ir nelaimīgi. Kad nu kurš pāris nonāk līdz kāzām, tad nonāk.