Es arī ilgi nemāku turēt ļaunu prātu, ātri aizmirstās, visi esam cilvēki utml. It kā pat nav par ko vainoties un kašķēties, bet puķes utml lietas man kaut kā liekas par daudz, varbūt esmu pieradusi pie mazuma (t)
Katrā ziņā, vienmēr var iztikt ar atvainošanos un apčubināšanu (īpašākas vakariņas, kāda masāža vai kas cits, kas man patīk, kas nemaksā naudu :D, bet nu vienkārši parāda, ka otrs cilvēks rūp). Ja kaut kas tiešām traks, tas čubināšanu lielā mērogā ar "nonešanu no kājām", bet tur tik tiešām nezinu kam jānotiek. Protams, abpusēji - ne jau vienmēr sievietei taisnība :D