Tu saki - iedomājieties sevi manā vietā!
Bet iedomājies sevi dauga vietā!
No rīta pieceļās, viņam jābrauc uz darbu, Tu vari sēdēt mājās, Jūs dzerat kafiju un Tu ar savu pavasara smaržu pat nepamani, ka, iespējams, viņš šorīt ir īgns, neizgulējies. Un tomēr, viņš Tevi samīļo, jo zina, ka tas ir viņa garstāvoklis, kāpēc lai tāpēc to bojātu Tev?
Pēc tam viņam darbā atnāk sms, ka Tu ej paskriet - viņam tas garstāvokli neuzlabo, arī viņš, kā sporta piekritējs, tagad labrāt paskrietu, izvēdinātu galvu, bet tā vietā viņam jāstrādā. Domājot par to visu, viņš izlasa sms turpinājumu, ka lai uzraksta, kad brauks pusdienās, bet izlasa to tā, kā reizēm mēs paskatāmies telefonā cik pulkstens, ieliekam telefonu atpakaļ kabatā un tad saprotam, ka neatceramies cik pulkstens. :D
Viņš jau ir atbraucis mājās, viņam sākas pusdienlaiks. Visi zinām, ka pusdienlaiks nav bezgalīgs un pēc kaut kāda laika jābūt atpakaļ darbā. Viņš ir piesēdies pie zupas šķīvja, bet Tu raksti sms, lai brauc Tev pakaļ. Viņš nodomā: "Ātri apēdīšu to zupu, lai nav 2reiz jāsilda un tad aizbraukšu viņai pakaļ, atvedīšu uz mājām un laidīšu atpakaļ uz darbu."
Iespējams, neatbildēja Tev, jo domāja, ka to zupu ātri apēdīs. Bet...durvīs parādies Tu, kaut zupa vēl nav pusē.
Viņš dzird, ka Tu aizej uz istabu un jūtas slikti, jo viņa plāns neizdevās.
Viņš saprot, ka tagad jādod Tev laiciņš nomierināties. Apēdis zupu, nāk pie Tevis, ar cerību, ka esi jau nomierinājusies un viņš Tev visu varēs izstāstīt, bet....ienākot istabā, Tu sēdi, apvainotās pozā un pat neskaties uz viņu. "Tā, kaut kas jādara, kaut kas jādara", viņš domā un pieiet Tev klāt, iedod buču, un mierīgā, mīļā balsī, lai nepamodinātu zvēru Tevī, saka: "Ej paēd."
Bet ar to nebija gana. Tu dusmīga kā pūķis jau šņāc: "Ko gribēji, ka atnāci pie manis??! Kad atbraukt pakaļ palūdzu, Tu vienkārši ignoru uzmet. Tev pohuj uz manis! Tagad jau viena neēdīšu, nomiršu badā, bet viena neēdīšu!"
Puisis saprot, ka ir pamatīgi ieberzies, un atceroties visas iepriekšējās strīdu reizes, saprot, ka lai ko viņš teiktu, atpakaļ saņems 100 "bet Tu taču varēji..." vai "Tu nekad nedomā par....", vai "kā tad! Tu vienkārši mani nemīli!", un izdomā labāk paklusēt, pateikt, ka tā sanāca. Turklāt, viņam nav laika tam visam, kā arī garstāvoklis nav tāds, lai kasītos. Viņš aizbrauc uz darbu, noteikti, jūtoties ne īpaši patīkami, bet patur to visu sevī, jo neviens vīrietis neies žēloties saviem draugiem par meiteni ko mīl. Neviens nekad neteiks ko sliktu par savu mīļoto sievieti.
Bet Tu...ienāc cosmo.lv un noliec savu draugu.
Nabaga draugs.
437
