un kā?

Nē, neuzaicinātu.

Maz ticams, ka aicinātu...tomēr svešs cilvēks. Bet atkarīgs no tā, cik ļoti mēs satuvinātos randiņa laikā. Var jau būt visādu apstākļu sakritība, ka sanāktu, ka viņam jānakšņo pie manis. Tad tā arī būtu, ārā jau nemestu ;-)

Noteikti neaicinātu.

Neaicinātu saplānotu to dienu tā lai viņš tiktu atpakaļ uz savu pilsētu

Protams, ka neaicinātu :D 8-)

nee, neaicinatu. tas jau pashsaprotami

Atkarīgs no apstākļiem.

Nē.

Pēc pirmās tikšanās noteikti neaicinātu pie sevis.

Skatītos uz vietas pēc apstākļiem aicinātu vai nē, bet pirms tam noteikti neaicinātu.

noteikti nē

wee- Atkarīgs no apstākļiem.

Piekrītu .

Pirms tam noteikti nē.

Protams, tā iedomājoties, atbilde ir - nē. Bet kas zin, moš tur pa vienu dienu jau dzirkseles šķīdīs... kas zin? :-)

Pa nakti - nē, bet iedzer tēju, ja cilvēks būtu ļoti iepaticies un izveidojusies laba saikne gan varētu (esmu tā arī darījusi).

Bet to jau parasti varu just, kāds cilvēks, kam var pa lielam uzticēties, kam nē.

nē.

Nē, nē, nē.
Apgrieztā situācijā, ja ideāls randiņš utt., tad par palikšanu pie puiša varētu domāt, bet tur zvaigznēm riktīgi jāsastājas tā, ka tiešām dzirksteles pa gaisu un ļoti stipra pievilkšanās.

Zakjis* - Bet kas zin, moš tur pa vienu dienu jau dzirkseles šķīdīs... kas zin? ]

Es piemēram sarunāju ar savējo tā pirms tikšanās , - ja būs vienam pret otru simpātījas , parādām to bez aplinkiem , un ja man patiks ,viss būs o.k. sekoss turpinājums , bet ja negribēs tad atvadās un viss .

Pavadījām visu dienu kopā , sekoja pirmais skūpsts, kafejnīca , intresantas sarunas raisijās- tāpat kā čatojot .... Nu sajūta ka cilvēks manējais , dzirskteles , klikšķis bija ....viss notika tālāk ,ļoti brīvi ,skūpsts pa skūpstam un kopā 10 gadi pavisam . (l)(l)(l)

Atkarīgs, cik ļoti man viņu gribētos.

Vispār jau gribu teikt - nē, neaicinātu, ja vien dzīvē nebūtu reiz sanācis tāds gadījums. :D
Ar bijušo draugu iepazināmies draugiem.lv - viņš vienkārši uzrakstīja. Kādu laiku sarakstījāmies, kamēr sarunājām vienā jaukā vasaras pēcpusdienā satikties. Satikāmies, ilgi pastaigājāmies, pļāpājām, aizgājām biljardu uzspēlēt, tad atkal pastaigājāmies, pļāpājām - bija riktīga saikne. Nekas vairāk, vienkārši sarunas. Tā kā viņš dzīvoja ārpus Rīgas un tajā dienā bija uz darbu atbraucis ar vilcienu, ne mašīnu, tad mājās vairs netika. Aptuveni līdz 3-4 staigājām pa Rīgu naktī, tad teicu, ka man jāsataisās uz darbu, varu piedāvāt brokastis :D Nu un tas arī viss, viņš atnāca uz brokastīm, tad pavadīja mani uz darbu un viss, nekādas uzmākšanās, nekā :) Pēc tam, protams, bija nākamie randiņi, līdz kļuvām par pāri. Nodraudzējāmies gan tikai pusotru gadu, bet tomēr - var būt arī tā :)

Vai jūs viņu aizcinātu palikt pie sevis pa nakti vai ne?

Liepāja nav Āfrika.. gan jau pratīs nokļūt savās mājās :D :D