Es jau no agra vecuma biju pārliecināta, ka ļoti nevēlētos audzināt dēlu viena un visu darītu, lai bērnam būtu labs tēvs šī vārda vistiešākajā nozīmē. Kāpēc? Pirmkārt, mans tēvs bija spilgts piemērs tam, ka augot bez tēva (kaut gan viņa māte, mana omīte bija vislabākā un gudrākā sieviete, kādu jebkad biju pazinusi) nebija vīrietis, bet lupata. Mans bijušais, ar kuru biju ilgstoši kopā un, paldies Dievam, izšķīros-identiska situācija. Šādus piemērus esmu redzējusi simtiem, ne tikai savā ģimenē.Vīrietis vīrietim iemācīs vīrišķību, kas izpaužas kā atbildība pret sieviet, pret savu ģimeni, pret savu doto vārdu. Kārtīgs vīrietis savam dēlam būs autoritāte un viņš vēlēsies tēvam līdzināties. Mātes ir labas, mīl savus bērnus vairāk par visu pasaulē, be tēva trūkums ir pārāk raksturīgs mūsdienu vīriešiem.