Man ir ļoti grūti bū jaukai/ atvērtai/ smaidīgai pret kādu savu simpātīju un es nezinu kāpēc?
Sliktas atmiņas/ bailes, es tiešām nesaprotu!
Pēc rakstura esmu mazliet kautrīga, bet ne jau tik ļoti!:-D
Ko domājat meitenes, kā ir ar Jums?
Man ir ļoti grūti bū jaukai/ atvērtai/ smaidīgai pret kādu savu simpātīju un es nezinu kāpēc?
Man arī. Esmu nejauka, vienaldzīga, bet ne jauka, forša, smaidīga. Ir pat bijis tā, ka izrādu savas simpātijas pret kādu citu, kas ir tajā pašā kompānijā, kur simpātija. Bet gandrīz vienmēr ir sanācis tā, ka mēs paliekam divatā ar to cilvēku, kas man patīk, un tad arī izrādu savas jūtas un viss kļūst skaidrs. Bet tad pienāk nākamais tusiņš, un sākas viss no gala - neko neizrādu utt.
Varbūt tāpēc arī man ir tik grūti izveidot attiecības ilgstošas, kas nebeidzas gultā un nākamajā rītā vairs nav ne ziņas, ne intereses, nekā
Ja būtu psiholoģiskas problēmas, tad taču to zinātu... Pretējā gadījumā, nu kas tas par bērnudārzu - kaut ko tēlot, izlikties, ka patīk cits, uzvesties kā ledus karalienei, vai tieši otrādi - sarkt un bālēt it kā ar cilvēkiem runājusi nebūtu nekad mūžā?... Pieaudzis (nobriedis) cilvēks tā neuzvedās! Nav jākaras vīrietim kaklā un jāsiekalojas, bet būt adekvātai - tas nav nekas sarežģīts vai neparasts.
62
