pirms vairākiem gadiem, manā dzīvē parādījās kāds vīrietis. rakstīja draugos, sākumā tāpat vien, bet vēlāk atzinās, ka vēlētos ar mani satikties, ka simpatizēju kā sieviete. tolaik biju aizņemta, uztvēru to kā komplimentu un loģiski, ka vīrietim atteicu, lai gan neliekas simpātijas bija izveidojušās, tomēr attiecības man bija svarīgākas. tagad, kad esmu brīva, vīrietis atkal uzradies, atkal sākas tas pats, kas pirms vairākiem gadiem. vīrietis ir ļoti pievilcīgs, tīri fiziski man viņš pievelk ļoti. tomēr ir kāds bet! domāju, varbūt piekrist satikties, papļāpāt, jo arī kā sarunu biedrs viņš ir ļoti foršs, ar labu humora izjūtu, bet vai viņš tad nesacerēsies uz ko vairāk? mani burtiski pie viņa velk klāt, ir šausmīga iekāre. tika fiziskam kontaktam - tā es nespēju, bet neredzu iespēju, ka mums varētu sanākt kaut kas vairāk, jo, lai arī kā vīrietis viņš ir patīkams, bet strādā pagaidu darbus, plūst pa dzīvi, nav tādas stabilitātes, kādu vēlos redzēt vīrietī. ko lai dara ar to kaisli? kā cīnīties? (t)pēdējā laikā tāds kā liktenis - te saskrienamies veikalā, tad satiekamies uz ielas, pēc tam sēžu un štukoju, nu kāpēc tik foršam vīrietim nevar būt viss:-D