Situācija ir tāda:
Kad man piedzima meita, viņas tētis man nopirka mašīnu. Tagad meitas tēvs vairs nevarētu atļauties mašīnu, šobrīd grūtāki laiki viņam pienākuši, arī man nav daudz naudas, tāpēc esmu izdomājusi mašīnu pārdot. Man ir ļoti mīļa krustmāte, nesen, kad biju pie viņas ciemos, viņa man teica, ka plāno pārdot savu mašīnu. Man ļoti patīk viņas mašīna, tāpēc es sajūsmā iesaucos: "Pārdod man!" Krustmāte zina manu situāciju ar naudu un zina, ka taisījos pārdot savu mašīnu, tāpēc teica man: "Nu, labi, pārdod savu mašīnu par cik vari, un tad par to naudu vari nopirkt no manis mašīnu" (lieki teikt, ka krustmātes mašīna maksā daudz dārgāk nekā mana).
Krustmātei arī šobrīd nav ideāla finansiālā situācija, bet tomēr pēc pāris dienām viņa man piezvanīja un teica, ka varu ņemt viņas mašīnu, viņa man dāvina. Acīmredzot, krustmāte nespētu pieņemt no manis naudu, jo zina, ka man pašai šobrīd to vajadzētu, kaut arī viņai arī tā nauda noderētu un kā vēl! Es protams sapriecājos, bet vairākas reizes pārprasīju - vai tiešām varu ņemt tāpat vien? Tev taču arī vajag naudiņu. Uz ko krustmāte atbildēja, ka viņa tāpat ar to mašīnu daudz nebraukā.
Kaut kas iekšā saka - tak ņem to mašīnu! Bet otra puse saka - paklau, nu, vismaz iedod pusi no naudas krustmātei, viņai arī šobrī nav ideāla finansiālā situācija!
Pie tā arī palieku.
Bet tad, piezvana meitiņas tētis un saka - varbūt sadalām naudu uz pusi par mašīnu? Fuuuuck. Es viņam saku - klau, bet es biju plānojusi to pusi atdot krustmātei par viņas mašīnu. Un viņš saka - nu, tad pusi atdod viņai, pusi man.
Un es nometu klausuli. Ko tad es palikšu bez nekā??? Sirds sāp, jo gribās sev arī naudiņu, bet no otras puses, kas pie velna, es neesmu tik savtīga - saprotu, ka visiem tagad vajag naudu!
Ko nauda dara ar mani? :(
Ko Jūs darītu šādā situācijā?