Jebkurš attēls uz ekrāna tiek veidots no 3 pamatkrāsām – sarkanās, zaļās un zilās. Visas pārējās krāsas tiek iegūtas, dažādās attiecībās kombinējot pamatkrāsas, piem., dzelteno krāsu iegūst, sajaucot sarkano ar zaļo. Baltā krāsa ir vienādās attiecībās sajauktas visas 3 pamatkrāsas. Visi pelēkie toņi, faktiski, ir baltā krāsa ar mazāku intensitāti, un melnā krāsa arī ir tā pati baltā krāsa, kurai ir reletīvi vismazākā intensitāte, tā ka pie noteiktiem apstākļiem viena un tā pati krāsa var tikt uzskatīta vienā gadījumā par balto, otrā – par melno krāsu. Cilvēka acis ir uzbūvētas līdzīgi – tajās arī ir 3 veidu receptori, kas uztver attiecīgi sarkano, zaļo un zilo krāsu.
Tātad, tie, kuri kleitu redzēja baltu ar dzeltenu (zeltainu) (attiecīgi zilas un melnas vietā), kaut kāda iemesla dēļ nepilnvērtīgi redzēja (vai nu fiziski, vai arī apstrādājot smadzenēs) zilo komponenti (ja no zilās krāsas atņem zilo komponenti, tad šī krāsa kļūst balta, un, ja no melnās (tātad, tumši baltās) krāsas atņem zilo komponenti, tad šī krāsa kļūst dzeltena ). Kā jau vienā rakstā tika pieminēts, šo receptoru jūtība nemainās vienādi, mainoties gaismas intensitātei. Internetā gan pagaidām man neizdevās neko precīzāk noskaidrot, bet šeit lieti noderēja Miss Joker personīgie novērojumi (par ko tev liels paldies!), kuri apstiprināja šo versiju. Saskaņā ar šo versiju, gaismas intensitātei samazinoties, zilā receptora jūtība samazinās straujāk nekā pārējiem diviem receptoriem. Kad šie cilvēki atradās vājā apgaismojumā, viņu acu zīlītes bija platas, tāpēc viņi relatīvi pilnvērtīgi redzēja visas krāsu komponentes, un kleita izskatījās zila ar melnu. Bet, kad viņi nonāca spilgtā apgaismojumā, acu zīlītes sašaurinājās, rezultātā pa tām ienāca mazāk gaismas no ekrāna (ekrāna intensitāte palika nemainīga!), un viņi kleitu redzēja baltu ar dzeltenu.
Otrs iemesls, kāpēc notiek šāds efekts, ir psiholoģiskais. Par atskaites krāsu lietderīgi izraudzīties to, kuru katrs savā iztēlē sauc par balto. Taču, tā var būt pilnīgi vienalga kāda krāsa, jo viss tiek novērtēts relatīvi. Loģiski pieņemt, ka web lapas fona krāsa ir balta, tāpēc to var izraudzīties par atskaites krāsu. Es šaubos, vai tie, kuri kleitu redzēja baltu, nepapamanīs nekādas atšķirības, ja salīdzinās krāsas uz bildes robežas kreisajā augšējā malā. Varbūt, viņi mācēja nepamanīt lapas fona krāsu un ātri pārkārtojās “jaunā krāsu pasaulē”. Tie, kuri kleitu redzēja zilu, acīmredzot, vai nu ņēma vērā fona krāsu, vai arī salīdzināja kleitas krāsu ar balto krāsu, kuru spēja zemapziņā iztēloties pēc atmiņas.
Es pats kleitu visu laiku redzēju zilu ar tumši brūnu.