Lea2 Man glikozes slodzes tests bija pirms nedēļas. Īsumā - nebija tik traki kā biju noskaņojusies. :-)
Pie dakteres bija jābūt 9:30, pēdējā ēdienreize iepriekšējā dienā drīkstēja būt līdz 18:00.
Es ilgi pie sevis domāju kā tik ilgi izturēšu bez ēšanas, jo apetīte man ļooooti laba, bet arī ar to viss bija ok. Iepriekšējā dienā visas dienas garumā ēdu kārtīgas ēdienreizes, īsi pirms 18:00 ēdu vistas fileju un tad līdz pat rītam ēst nemaz negribējās.
Domāju, ka man par labu nāca arī tas, ka tā kā ļoti nāca miegs, tad gulēt devos jau 21:30, pamodos 8:30 un tad tik vien atlika laika, lai sataisītos un brauktu pie dakteres. Tā kā no savas piredzes varu ieteikt kārtīgi izgulēties pirms vizītes. :-)
Iepriekš pašai bija jānopērk glikoze, tā arī aptiekā jautāju - man lūdzu glikozi analīzēm.
Izdzēru to saldo, kā māsiņa teica - zefīru, nebija tik traki, izdzēru ar nelielām pauzēm un tad uzreiz ūdeni uzdzēru, to arī dzēru starplaikos starp asins analīžu nodošanu, daktere teica, ka to droši drīkstot.
Pēc izdzeršanas nedaudz sašķebināja dūšu, pavisam nedaudz vilka uz poda samīļošanu, bet kad vizīte bija beigusies un bija jāgaida asins nodošana, tad izgāju ārā, ieelpoju svaigu gaisu, padzēru ūdeni un jutos daudz labāk. Pēc stundas bija jānodod asinis, tad atkal stunda jāpagaida un vēlreiz jānodod asinis.
Laiku man pakavēja vīrs, jo bija atbraucis līdzi, lai redzētu savu mazulīti un viņam tai laikā vēl bija atvaļinājums. Sēdējām mašīnā, pļāpājām un kaut kā jau tas laiks paskrēja. :-)
Pēc otrās asins nodošanas (kopā trešās) gan uzreiz devos uz kafejnīcu iedzert kafiju un kaut ko apēst. :-D
Māsiņa brīnijās ko es tik izsalkusi, jo ar to glāzi glikozes pieteikot gan brokastu, gan pusdienu devai. :-D
208
