Vakar 30.05. sākās slavenās mēnešreižu sāpes, kuras mani mocīja jau kādu mēnesi. Man nebija ne jausmas, ka sākušās dzemdības. Kad tomēr sapratu, ka ir, mamma atbrauca man pakaļ, savācām vecmāti un devāmies uz slimnīcu. Es pat nepaspēju izdušoties, matus izmazgāt, kājas noskūt. :-D Sāpes raksturotu kā ļoti stipras mēnešreižu sāpes, nekā savādāk. Aptuveni 20:45 bijām slimnīcā, kur jau bļāvu, jo kontrakcijas bija ar pāris minūšu intervālu un biju gatava rāpot pa sienām. Atvērums bija 6cm. Tai pat laikā, viss notika nepiespiestā gaisotnē, ar joku plēšanu un tā. :-D Jau sapratu, ka mans mīļotais nepaspēs uz dzemdībām un pilsētā iebrauks tikai 2os naktī, bet bija ļoti satraucies. Nezin kādā veidā dzemdībās ieklīda mana mamma, kurai pat rentgens nav nokārtots. :-D Turpināju rāpot pa sienām, 21:30 atvērums bija 9cm. Līdu vannā - tas bija labākais lēmums manā mūžā. Lai gan process līdz ar iekāpšanu ūdenī nedaudz apstājās, vecmāte piedāvāja stimulējošu šprici, bet atteicos. Un arī šo lēmumu es nenožēloju. Aptuveni pēc 23iem atvērums bija 10cm un sākās jautrākās daļa. Ik pa brīdim pataustīju mazuļa galviņu, kas bija ļoti liels palīgs, lai nepadotos. Kājstarpē plēsa pušu, bet cīnījos. Vannā bija liels pluss, izstumšanā ar rokām varēja pievilkties pie rokturiem sānos, bet ar kājām atspiesties pret stieni un tas palīdzēja bērniņam nākt ārā. Vienu brīdi likās, ka tas nekad nebeigsies, bet nākamajā jau spiedu nepārtraukti un vispār nebija laika saprast kas notiek. :-D 31.05. 00:26 mazā bija ārā un mani pārņēma neaprakstāms atvieglojums un laimes sajūta, kad uzlika mazo uz krūtīm - 50cm gara, 3,370 kg viegla skaistule ar burvīgo balstiņu! Pēc Apgara skalas novērtēta ar 9 ballēm abos posmos. Man plīsumi bija minimāli, vecmāte teica - pāris skrambiņas. Sāpēja tikai, kad uzsmidzināja kādu līdzekli, pati šūšanas it nemaz. Dzemdības bija ļoti sāpīgas, bet neaprakstāmi skaistas un lepojos, ka izcietu tās bez jebkādas medicīniskās iejaukšanās vai atsāpināšanām. Esmu ļoti laimīga, ka izvēlējos dzemdības ūdenī!!! (l)