Grūtnieču BEZTĒMA

S*, man vajadzēs, laikam pirmo reizi mūžā man būs iesauļoti stilbi, jo es vnk ļoti daudz staigāju apkārt. Kleitu man puncim un vasarai tikpat kā nav. Bet viss būs (l)
Un vispār, pirmajā linkā nav manas nopirktās bikses :-D, tikko apskatījos dzīvajā, bet atrast online shop nevaru.

Madonna, nu ganjau dabūsi ideos šortus :) Man vasarai padomā ir tikai un vienīgi maxi kleitas, kas ir tās piespīlētās un garas līdz zemei, bez cakām un visādiem brīnumiem.

priecājos, ka man tāds saprotošs vīrs, jo man tas sex drive šķiet ir ZEM 0 :D

Nu tā ārste dīvaina liekas, jā, bet tā nav mana ginekoloģe, tā ir tikai pie kuras eju taisīt usg.

Man galīgi neiet, atkal biju saķērusi iesnas un briesmīgu sauso klepu, beidzot aizgāju pie ĢĀ, kad nekas no dabas līdzekļiem nepalīdzēja. Izrādās, ka pamatīgs bronhīts. Nedēļu jādzer antibiotikas tagad :-/:-/

Ah, meitenes. Es esmu iesoļojusi 36. nedēļā, un mani laikam moka kaut kāda pirmsdzemdību depresija. Man viss besī, es nezinu ko gribu, apnicis sēdēt mājās, bet tolkam nekur nevaru aiziet,jo ātri nogurstu. Apnicis vienai no dienas uz dienu sēdēt un gaidīt dzemdības.

Ko Jūs darat?

Katarīna, lieku sev gelishu, taisu mājās skrubjus, ziepes vāru kā Stenders, apmeklēju grūtnieču vingrošanu, paralēli visam lieku tiesības un braucu.
Man gan ir 30. nedēļa tikai, bet man mega lielais besis un tāds neforšais nogurums bija, kad padaudz samazinājās dzelzs līmenis, sāku dzert dzelzi, un goda vàrds, es jau jūtos labāk, nogurums izzūd :)

Pietam es dzīvoju pašreiz mega čuhņā 60km ārpus Rīgas, tāpēc jādomā, kā tikt mājās.
Vīram ir autoserviss, un pašreiz ir sezona drifta mašīnu būvēšanai, tāpec vīrs gandrīz vispār neredzu :( , bet kaut kā tieku galā. Neesmu arī nekāda supergrūtniece :D pačīkstu arī kādreiz un man relatîvi nesen beidzās lielais tonuss puncim, varbūt tāpēc es visu ko gribu paspēt...

Neuztraucies, Tev jau drīz mazulis jālaiž pasaulē, tas varētu būt pilnīgi normāli, ka uz visu un visiem ir besis :)

meitenes, kad jūs darbā pateicāt, ka iesiet dekrētā? Es priekšniecei pateicu (tagad 15 sākās) un manā vietā jau tūlīt meklēs cilvēku, lai augustā, kad man jāiet dekrētā, jau šis cilvēks būtu gatavs strādāt. Mums tāds specifisks darbs, kur vajadzīgas labas līdera prasmes un tādus grūti atrast. bet tāda jokaina sajūta, jo man vēl vairāk par 3 mēn jānostrādā :-D

Katarīna, atminos, ka man arī ap kādu 37. nedēļu sākās riktīgs besis, jo mocījos ļoti ar kramjiem kājās. Nesanāca ne izgulēties, mocījos ar karstuma viļņiem. Tas bija arī laiks, kad pēkšņi sāka uzkrāties pastiprināti šķidrums organismā un iedzīvojos pamatīgā tūskā.
Lai kā centos sevi nodarbināt, bieži vien novedu sevi līdz asarām. Tomēr no gaišās puses domājot, biju beidzot gatava dzemdēt, lai gan visu grūtniecību ļipa trīcēja no bailēm.

Atminos, ka katrs zvans no ģimenes un tuvākajiem draugiem ar tekstiem "Nu, jau piedzima?" dzina nereālā depresijā, jo man vēl sanāca pārstaigāt. Tā nu mana ginekoloģe noteica vīram ar ziņkārīgajiem deguniem tikt galā, bet man ieteica izslēgt telefonu. :D

Anne Shirley - Nu ja specifisks darbs,tad ļoti labi,ka laicīgi pateici. :)

O jā, ar krampjiem kājās es mokos jau kādu laiku. tūska gan man nav nekāda lielā,bet laulības gredzens tāpat neder. Ah, man vienkārši ir apnicis visu laiku būt vienai. Vīrs strādā, mācas, strādā un iet ar draugiem šad tad,bet es tik sēžu un audzēju dibenu :D 150 reizes esmu salikusi un izkrāmējusi dzemdību somu, pārlasijusies grāmatas un atsēdējusies pie datora. Aj, piedodiet, meitenes! Man činkstamais uznācis :D

Atminos, ka man bija noteikts termiņš 1.maijā. Tā ir svētku diena. Vīrs toreiz pierunāja doties un satikties ar vīra draugiem. Slimnīca būtu bijusi 4min gājienā no restorāna. Tā nu sēžam un malkojam savus dzērienus. Puiši cenšas iesaistīties sarunās par grūtiecību, uzdodot man vairākus jautājumus (abi vecpuiši). Viens jautā: " Kad Tev termiņš?"
Es atbildu: " Šodien!"
Iestājas klusums, abiem acis izbolītas, teju ar alu aizrījušies, jo domā, ka tos termiņus nosaka nu tik precīzi :D Sāka stostīties:" Pag, a ko... a kā, bet nu.. tu vēl te...a bēbis jau... ko.. tagad? " .
Sabijās puiši, ka sākšu savu dzemdību procesu viņu klātbūtnē. Kā es smējos :D Vēl tagad abus ķircinu par to :D

Anne, es ar šefu runāju jau 6.nedēļā, vispār darba kolēģi jaunumus uzzināja ātrāk nekā ģimene. Mani noņēma no naktsmaiņām (tādēļ arī gāju pie viņa) vēl pēc pāris nedēļām slimnīcas menedžments izdomāja, ka man labāk ir atrasties mājās, palika mani "zem kaitīgas profesijas bērnam" un novēlēja mierpilnu gaidīšanas laiku. Tā nu dzīvoju nost uz pilnu klapi.
Bet nu ja strādātu citur, tad mans dekrēta atvaļinājums sāktos....tikai 6 nedēļas pirms paredzētā termiņa.

Es 3x nedēļā mācos. Mājas darbi un housekeeping man nekad nav patikuši (t) sportiskās aktivitātes, bez tām es laikam izdzistu.

Anne Shirley es paziņoju jau 5. vai 6. nedēļā, jo darbs ir kaitīgs un nevarēju saprast, ko lai vispār daru. Bet nu pusi grūtniecības nostrādāju un nekādu atvieglojumu darbā nav bijis, izņemot to, ka nelika naktsmaiņas.
Katarīna es cenšos staigāt, neskatoties uz to, ka drausmīgi sāp kājas un nepārtraukti gribās uz tualeti. Šodien aizbraucu uz Jūrmalu, kārtīgi izstaigājos, garšīgi paēdu un garīgas arī uzreiz labāks. Sestdien ieplānoju ar vīru doties uz zoo dārzu, pabildēties. :-D Mājās sēžot man arī besis un neko negribās. Bet es cenšos sevi mierināt ar domu, ka esmu jau tik ilgi gaidījusi un ir palicis pavisam maz.

Schogetten - Stūlbums ir tajā,ka vīram nav laika man, saprotu,ka darbs un mācības, bet par kopīgu laika pavadīšanu, pagaidām varu pat nesapņot. Draudzenes ar visas dzīvo citā pilsētā. Grr, dusma!

oh, gosh...es pat nemāku vairs uzrakstīt vārdu stulbums :D

Katarīna kā es Tevi saprotu,kaut gan man tik 31 nedēļa, bieži vien uznāk kkāds bezceris,ka sēdi dīvānā un nekam neredzi jēgu.. vakar viss bija čikiniekā,rosijos,darijos.. bet šodien,gribas tik asaras birdināt,pašai īsti nesaprotot par ko :-/ eeeh..

Katarīna man vispār, iestājoties grūtniecībai, kontakts ar draudzenēm pazudis, jo nav vairs kopīgas intereses. Viņām aktuāli ir klubi, izklaides, jauni partneri, bet man tā īsti vairs šādas lietas neinteresē, līdz ar to mans labākais draugs visus šos 8 mēnešus ir mans vīrs. Tagad vispār man gribās, lai viņš 24h ir ar mani. :-D
Bet nu tev vēl maksimums mēnesis un vairs nekad nebūsi viena. Būs par ko rūpēties un uztraukties. Pēc tam vēl ilgosies pēc laika, kad sēdēji mājās viena klusumā. :-D

Visi jau saka,lai izbaudu šo laiku, bet es laikam neprotu vai arī man jau ir apnicis baudīt :D
Pa lielam mans vīrs arī ir mans vienīgais draugs šobrīd, bet tas pats aizņemts :D

Man diemžēl nav cerību uz ātrāku dekrētu darba dēļ :D Bet nebūtu slikti. Varētu iemācīties krievu valodu kursos un kaut ko tādu padarīt. Bet nu gan jau paspēšu.

Kāda ir lietojusi melasi?