Mr.Penguin, apsveicu ar mazo brīnumiņu, super (l) (l)
Es par tām vecmātēm gribēju pakomentēt. Man bija līgums ar vecmāti un neko nenožēloju, nākamajās dzemdībās (ja tādas kādreiz būs) arī obligāti ņemšu vecmāti. Tā ir cita attieksme, un ja man par sev vēlamo attieksmi jāmaksā naudu, esmu gatava par to maksāt, jo man ir svarīgs mans emocionālais stāvoklis tik svarīgā brīdī. Es arī savu vecmāti nepazinu, bet tāpēc jau ir internets, paziņas, apjautājos, kura ir labāka un gāju uz pārrunām, man patika un noslēdzu līgumu. Mans emocionālais balsts bija vecmāte un vīrs, es jutos pilnībā pasargāta, un varēju nodoties dzemdību procesam, nevis uztraukties par vecmātēm, kuras iespējams mainās vai kaut ko ne tā pasaka. Un tā kā man uz beigām apstājās dzemdību process, tad vēl jo vairāk novērtēju to, ka man bij sava vecmāte, kas rīkojās, nevis stiepa gumiju. Cik daudz visādu stāstu nav dzirdēts, protams, ir arī pozitīvie, bet es neesmu tik drosmīga, lai riskētu un cerētu, ka man paveiksies, tāpēc nodrošinājos laicīgi. Nu tās ir manas tādas pārdomas.