Grūtnieču BEZTĒMA

Nav jau tiem vārdiem ne vainas, bet mēs izvēlējāmies tādus vārdus, kas nav nevienam no radiem un draugu bērniem. Jo no manas puses ir ļoti daudz radu un maniem brālēni ir nosaukti tādos vārdos kā Mārtiņš, Edgars, Jānis, Juris, Rūdis utt. māsīcām arī vārdi ir Anna, Ilze, Ieva, Marija, Ruta, Dace utt. Nu man ir brālis vārdā Emīls. Līdz ar to man uz šiem vārdiem skatīties negribējās, gribējās mums tādu, kas nevienam nav :) (l).

Jaap, skaisti vārdi. Man būtībā patīk vecie vārdi, arī parastie un biezāk sastopamie, - mārtiņš,dāvis,edgars. Bet arī,lai gan.patīk,savam bērnam gribas ko citu. Ar meiteņu vārdiem gan vieglāk:-P
Man vieglāk,ja paklusā un viedokli patur pie sevis. Kad draudzenes gaidija mazos, pasakot izdomato vardiņu, piebildu,jā smuki, nevaru iedomaties teikt,- fui man nepatik,varbūt ieliec.... :D jo nav arī vel dzirdets tiešam tāds indīgs vārds,vienmēr taču ieliek +/- dzirdetus,popularakus vai mazak popularus vardus,ko tur vel parmest ;) ehh.
Kā ir, vai tagad vēl piekabina mazajiem otro vardu? Es domāju,izdomāju ka nevajag, tāpat nedzirdu,ka ikdienā kāds sauktu kate anna panāc.:-D

Mēs nevienam bērna vardu neteicām līdz piedzima, nepatīk, ka visiem jāizsaa savs viedoklis, teicām,ka neesam īsti izdomājuši.

Mēs nevienam bērna vardu neteicām līdz piedzima, nepatīk, ka visiem jāizsaa savs viedoklis, teicām,ka neesam īsti izdomājuši.

Cik ļoti tas ir pareizi!!!!

Man tieši pretēji bija es ar savu lielo muti visi kā paprasīja tā pateicu savu izdomāto vārdu un tad nu sākās no vīramātes, mātes puses cik nu tas vārds ir slikts utt līdz ar ko vīrs iespaidojaas un nu nācās domāt citu vārdu un pateicām tikai tad kad piedzima..

Man ir mācība ka citreiz savu garo mēli jātur aiz zobiem :-D ar nākamo bērnu klusesu

Neteikt laikam tiešām ir pareizā taktika. Nav ko teikt pat variantus, jo tāpat komentēs :D
Man vispār ir bail, ka tā arī neatradīsim nevienu zēnu vārdu, kas tiešām patiktu. Iespējamie varianti arī grūti nāk, ka tik bērns nepaliek bez vārda :D Un mēs vēl plānojam lielu ģimeni, līdz ar to vārdi būs jādomā vairāk kā vienu reizi :D

Mes ar neteicâm vârdu. Jo negribéjâs,lai izsaka komentaru. Bija bail, ka saks ieteikt visadus turciskus un religiskus vardus. Muzam negribetu savu delu saukt par Muhamedu vai Ahmetu :-D Bet kad piedzima un pateicam vardinu, tad visiem patika un mazajam piestaveja,jo, jau punci esot, taa medzam saukt. Saviem radiem gan ieprieks pateicu,un bija nedaudz sarugtinajums,ka saka izteikt savus variantus- Mârtins,Kârlis. Nav jau ne vainas vardiem,bet,dzivojot ne Latvija,bernam gruti varbut butu. Pietiks,ka jau vina mammai gruti izrunajams vards.

Esmu sagaidījusi savu meitiņu ar plānotā ķeizara palīdzību kā gribēju. Man skatījās,ka dzemdības nebūtu sakušās pašas,būtu ierosināšana un kā jau teicu uz to es neparakstītos. Manas bailes ņēma virsroku un tomēr neviens ārsts mani nespēja pārliecināt dzemdēt dabiski un ciest elles mokas,es būtu atšāvusi ļipu:-D Esmu priecīga par savu izvēli,process neilga ilgāk kā pusstundu. Man vēl paveicās ja tā var teikt,ka palika slikta dūša no narkozes un man ielaida kko papildus,lai uz to operācijas procesu aizmigtu,tāpēc pat nejutu to kā rausta pa galdu,kustina utt. Atjēdzos no bērna raudāšanas,kā šuva arī nepamanīju,jo tad jau interesēja kāds viņš izskatās,cikos dzimis utt. Smuku nomazgātu un saģērbtu man parādīja viņu,aiznesa tētim un pec 15 min mani ieveda palātā un jau uzguldīja uz vedera,narkoze vel darbojās,tapec čiliņā gulēju un baudīju,ka bebuks ir uz mana punča,bija spēks vismaz man un bebis arī nenomocīts bez pleķiem utt. Es stāstu tikai savu pieredzi,nereklamēju ķeizaru,kuram tas nav pieņemams,bet,priecājos,ka nepaklāvos ārstu un sabiedrības spiedienam,kur man līdz pēdējai dienai gribēja,lai dzemdēju pati,neņemot vērā manu paniku. Prieks nav lēts,bet esmu starā par savu izvēli,ceru,ka labi sadzīs,ja kādam interesēs kā man ies ar atkopšanos,padošu ziņu. Priecīgus visām mietenēm svētkus!

Nellija, sveicu ar mazā piedzimšanu!

Un priecīgus visām svētkus!(l)

Nellija, super, apsveicu! Ja gribas aprunāties par pēcoperācijas izjūtām, vari man rakstīt, jo es arī šobrīd atkopjos pirmo nedēļu :-)

Nellija, apsveicu! Izklausās gan, ka biji pārņemta tik ļoti ar savām bailēm un kaut kādām iedomām, ka nespēji uztvert to, ka dzemdēt ar EA ir vēl vieglāk, nekā ar ķeizaru... Taču tā vai tā - galvenais, lai abiem viss labi un visi veseli! ;-)

Nellija, apsveicu ar jaunā cilvēciņa ienākšanu ģimenē!(l)

Interesanti tikai kā Tu tiksi galā ar mazo ja jau dzemdības ar to pašu EA tev liekas tik ļoti briesmīgas un bailigas?

Tā rakstu , jo man pirmais mēnesis ar zīdaini likās tik ļoti daudz grūtāks salīdzinājumā ar manām dzemdībām ar EA. Faktiski neko nejutu un jau trešajā dienā normāli sēdēju un visu darīju.
Bet nu tas manas personīgās pārdomas. Katrs dara kā vēlas :-)

Pieminēšu vēl ka man pirmais bērns un viss bija jauns. Un citu apgalvojums, ka zīdaini tikai ēd guļ un kakā bija ļoti aplams! Vismaz manā gadījumā un viss bija jauns un nezināms :-)

Apsveicu, galvenais, ka bēbis vesels ir pie mammas jebkādā veidā! :-)

Un jā - es piekrītu, ka dzemdības ir bez maz vieglākais no "procesiem...," pats "labumiņš" sākas pēc tam! :-D:-)

Nē,man būtu līdz epidurālajai traki,jo teica,ka laistu pie 5cm atvēruma,jo man neveras vaļā dzemde,man jau tā dz.kakla pārbaude bija traka,par izspiešanu negribu domāt,un būtu bijis jāierosina,kas ir daudz sapīgāk,kā dabiskās,pie tam bail bija arī no plīsumiem,kur liek šuves,sāp tās arī pietiekami ilgi. Nez,ar bebi tieku galā tīri labi,un arī loti priecājos par viņu,ja būtu pārmocījusies bezjēgā,tad pienemu,ka nebūtu man tāda enerģija. Kā arī man vīrietis palīdz diezgan daudz,bijām arī ģimenes palātā visi kopā,super katrā ziņā! Tur tā lieta,ka katram savādāk,es varu paciest vedera sāpes,bet ja šuves būtu starpenē,ka nevaru normāli aiziet uz tualeti bez sapēm,tad justos slikti,tāpēc jau saku,ka nereklamēju,bet uzskatu,ka katram ir jaizvēlas pēc sajūtām neklausoties kā domā sabiedrība,ko es arī darīju un nenožēloju. Ne visiem ar epidurālo ir tāda pasaka,man draudzene daudz ko juta ar epidurālo,mocījās drausmīgi,bet tas kā kuram.
Paldies,priecīgus svētkus!

Nellij apsveicu ar mazulīti!(l)

Es šogad laikam būšu pēdējā. :D

Kā vispār dāmas pavada Ziemassvētkus ar lielajiem punčiem? :)
Mēs baigie svinētāji neesam, bet pie radiem izbraucām. Apetīte parādījusies pa diviem, un svētkos viss tik garšīgs, tik garšīgs! Labi, ka pie dakteres tik pēc mēneša vizīte un svēršanās. :-D
Un kā tās, kurām jau piedzimuši? Ar tik maziem bēbīšiem ir iespējams doties ilgstošākos izbraucienos? (l)

Mereda,

mums bija 1. svetki ar meitu un manu lielo vederu. Bija nu taa, edu daudz un dikti :-D Vismaz man taa likaas, ka edu daudz.... Pie mums bija cieminji, sodien cieminji prom un man bija tada piekusiena sajuta, ka, ja godiigi tik nesen esmu atjegusies.... :-)

Es priecājos par to, ka mazuļa ienākšana mūsu dzīvēs būs kā burvīgs iemesls tā patiešām sākt svinēt Ziemassvētkus. Tie tomēr ir tādi ģimeniski svētki.
Ļoti gribētu piedzīvot lielo ēdienu gatavošanu, viesu uzņemšanu, apdāvināšanos.
Story; paaugsies, būs tev vismaz 2 lieli palīgi virtuvē un rotājumu izlikšanā.

Mereda, man jau palidz virtuvee, skapishus izkramet :-D:-D

Es piedzemdeju savu enģeli. (l) otrie z-svetki... Aaaah. Velak ari bus dzemdibu stasts.