Padalīšos ar pieredzi ar tām, kas pret ķeizariem.
( neesmu par, neesmu arī pret, bērns ir laime un vēl lielāka laime , ja viņš ir vesels un arī mamma).
Man pašai ķeizaroja pirmo bērnu. Sākumā bija doma par plānoto, vēlāk sanāca akūts- tieši dēļ lieluma. Nebija zilonis ( salīdzinot šeit ar dažu labu), bet nebija sīkucis. Dzemdību svars 4.500kg.
Man iemesls kāpēc ķeizaroja nevērās dzemde-2cm pa trīs dienām. Sāpēs īsti nebija, ja nu vienigi ļoti velkošās un redzēju kā bērns pa vēderu kūleņo ( Vīrs smējās, ka izskatās, kā no filmas svešie).
Beigās, kad jau bērns bija izķeizarots un mani rakstīja ārā, daktere tā arī pateica, ka ja ne ķeizars, tad visdrīzāk letāls gadījums- gan bērnam, gan man, jo iegurņa kauli proporcionali pret viņa galvu musm vienkārši nesadērēja.
Ja būtu spiedusi, tad vismazākais - smadzeņu traumas un invalīds.
Tā kā tām, kas nosoda ķeizarus un uzstāj uz dabigām- atceraties, ka nevisas situācijas vienādas. Par atkopšanos - nekā!
Vienīgais pie kā jāpiedomā, ka nedrīkst celt smagumus un vingrot var vēlāk nekā parastajām dzemdētājām.
Kā arī tas, ka celties var tikai otrajā dienā, kad epidurālā atiet, savādāk kājas nejūt. neko nejūt uz leju no krustiem.
par pārējo viss atkarīgs no mediķu attieksmes un profesionalitātes. Man nekas nekur neiekaisa, nesulojās, rētu gandrīz nemaz neredz, bērns vesels attīstīts.
Bet draudzenei, kas dzemdēja dabiski- arsti netaisīja ķeizaru, gan problēmas ar plīsumiem un šuvēm, gan ar gurnu kauliem, pirmos pāris mēnešus pārvietojās uz kruķiem.
Tā kā vienalga, kā bērniņš ienāk pasaulē, galvenais, lai mīlēts, un vesels, un ģimene pēc tam ir laimīga.
208
