Grūtnieču BEZTĒMA

paranoid, man 12 nedēļās viss bija normā, bet man slikta pašsajūta bija no zemā asinsspiediena, tad no rītiem dzēru melno tēju un bija viss kārtībā. Man bija vēl vasara, kur es karstumu nespēju panest, tas arī man lika slikti justies. Tagad arī esmu novērojusi, ka man ir zems asinsspiediens, dzeru atkal melno tēju.

30. nedēļās man hemoglobīns ir 11.9 un feritīns ir 7.31. Jūtos labi pati. Ļoti piedomāju pie uztura, lai uzņemtu dzelzi un papildus lietoju smiltsērkšķu jauno lapu un dzinumu pulveri kurā ir daudz dzelzs. Ja nākamājās analīzēs kaut kas būs krities, tad doka liks dzert dzelzs preperātus. Vienu brīdi tā ēdu daudz saldumu, bet kopš katru dienu ēdu tp pulveri, tad jutu, ka saldumi vairāk neprasas, saprotu, ka ir labi :D:D

nu gan no manas gan vīra puses visiem ir dzimuši mazi bērni, vitamīnus par visu grūtniecību tikai vienu paciņu izdzēru, ēdu maz, pati maza, smalciņa. un meita 4 kg piedzima. ārsti paši brīnījās, kur man tik liels bērns. tā, ka visādi var būt.

Ar pirmo dzēru vitamīnus visu laiku - 3.500, bet ar otro - nevienu vitamīnu - 4300!!

Meitenes, vai kādai ir lēkājis spiediens? Man vispār ikdienā ir salīdzinoši zems, bet šad tad dienas laikā (pārsvarā ap pusdienlaiku) uznāk tā, ka sirds diezgan strauji sitas. Tagad atkal, esmu darbā, vienkārši sēžu pie datora, bet jau kādu brīdi ir tā, ka sirds sitas un pulsu jūtu paātrinātu.. kā ar to cīnīties? Tas nenotiek regulāri, bet uznāk. Pašsajūta baigi laba nav attiecīgi.. Dakterei aizmirsu par to jautāt pagājušajā vizītē, jo tas notiek salīdzinoši reti, bet tagad, kad ir tas mirklis - neforša sajūta.

maza_vilna,man arii pulss lekaa,bet spiediens normas robezhaas.Ja nemaldos tad daudzaam gruutnieceem ir tahikardija.Esmu jau pie taa pieradusi,un citreiz pat nepieveershu uzmaniibu ja sirds saak leekaat.

jā, roniiti, laikam to drīzāk var saukt par sirds lēkāšanu, jo spiedienu jau sev nemēru.

Sveicieni Teddy ar meitiņas piedzimšanu! (l)

Vitamīnus padzēru 1. trimestrī, kad mocījos ar nelabumiem. Tagad nelietoju, un liekas, ka nekāda vaina. Magnijs gan ir lielā godā. :D

Teddy apsveicu.(l) Pa kluso ik pa laikam pasekoju,kā tev iet.:-D Gaidīšu stāstu par to,kā tev gāja,un malacis,ka beigās dakteri nomainīji.

Paldies meitenes (l)
Tad nu tā - beidzot esam mājās. Viss sākās 18.11 pus divos naktī, kad parādījās regulāras sāpēs. Notusējām līdz pieciem un devāmies uz slimnīcu. Tur apskatās, ka tikai 2cm, bet nu labi, astāj. Sašpricēja mani un gaidīja. Visu dienu nekas nenotika, sāpes pastiprinājās, bet nekas nevērās vaļā. Mājās nelaida. Uz nakti iešpricēja poti, kas it kā paātrinot visu un lika iet gulēt. Vīrs aizbrauca mājās izgulēties, lai gan man ļoti, nu ļoti negribējāš palikt vienai, tomēr palaidu.
12 naktī nogāja ūdeņi un tad sākās elle. Labi, ka es biju viena palātā,jo vārtījos uz ceļiem pie gultas aiz krapmjiem. Asaras acīs un tā sāpēja, ka likās, ka tūlīt būs. No rīta apskatās un kas tur - 3cm. Man vispār acis kvadrātā un bimbiens pa gaisu. Tādas sāpes un nekas.
Pēc tam sāka laist visu arsenālu, kas viņiem bija, lai stimulētu. Šprices, tabletes pa vairākām reizēm, sistēma visu dienu rokā un visu laiku laida šķidrumus. Tik nežēlīgas sāpes es savu mūžu nebūtu iedomājusies. Paldies dievam, ka vīrs bija blakus, visu laiku turēja mani, runāja, atbalstīja, palīdzēja. Ap diviem dienā apskatās un tur tik kādi 5 -6 cm. Godīgi, man likās, ka es nomiršu turpat uz vietas. Apziņa vispār atslēdzās. Sāka laist visu pa riņķi kādu reizi 4 vai piekto, es vairs pat neatceros. Dakteri un vecmātes nāk viena pēc otras un tik runā savā starpā. Piecos man ielaida EA pēc viņu iniciatīvas, cerot, ka iestrēgušie cm atvērsies. Pieminekli tam,kas izgudroja ea, labākā sajūta mūžā. Protams, ka mani tur locīja un ar varu turēja, lai iedurtu, jo es vairs neko neapjēdzu, slēdzos ārā, visas balsis vienādas un vienīgā doma bija par to, lai ātrāk beidzas. Es savu mūžu nekead nebiju tik daudz raudājusi, kā todien. Raudāju un vīram atkārtoju, ka es nespēšu izspiest, es jūtu, ka nespēšu. Līdz nāca labākās ziņas manām ausīm - mēs gribam veikt ķeizaru, bērns ir par lielu un galva neslīdz vajadzīgajā vietā, jo neverās vaļā vienā pusē dzemdes kakls.
Tad nu pēc minūtēm 30 es beidzot satiku savu meitiņu, kaut uz īsu brīdi,bet tā bija tāda atvieglojuma sajūta. Tāds neizsakāms prieks, kad ieveda palātā un vīrs skatās ar laimes pilnām acīm uz mani un meitiņu. (l)
Pēc ķeizara gan sākās ļoti lieli un nekontrolējami krampji un vemšana, bet tas ir nieks. Tagad gan cīnamies ar barošanu. Lēnām jau sāk sanākt vai arī man tikai tā liekas :D bet guļava liela. Sajucis viņai diena ar nakti, jo dienā nav pamodināma, a naktī ceļās ik pa 2h.

Cerams, ka neko neaizmirsu, lai gan daļa no notikušā man ir miglā tīta, par ko es nemaz nebrīnos :D Un vīrs mani ir atbrīvojis no bērnu gaidīšanas uz kādu laiku, jo izteicās, ka pēc šādām dzemdībām, kad redzēja, kādas man bija mocības, tuvākajā laikā bērnus neplānosim :D

Teddy, mīļi sveicieni! (l)

Par to, ka bērnus kādu laiku negribēsi- ieraksti pēc gada! :-D Man bija līdzīgi un, abi ar vīru teicām, nē, tagad ilgi negribēšu šo atkārtot. Bet, tas neticami ātri aizmirstas :)

Teddy sveicieni ar bērniņa piedzimšanu :)

Šodien uzzināju rezultātus glikozes testam un esmu priecīga, ka visas analīzes ir kārtībā.
Esmu iesoļojusi 27w+3d un bērniņam viss kārtībā.
Meitenes, kādai ap šo periodu ir bijušas problēmas ar to, ka puncis paliek ciets? :-/
Vai tas ir normāli?

Riri2,manupraat tas ir normaali:-)Man vispaar tagad sanaak,ka mazaa spiezh ar dupsi uz kunjgi,citreiz juutu,ka izstiepj mazaas kaajinjas un tad veedeers paliek taads ciets un iestiepts:-D

Aijaijaaa
Nē,nē. Man daktere vēl piekodināja, ka tik liela bērna dēļ, divus gadus labāk nemaz nedomāt par to :D

Teddy ak.....mans.......Dievs! Tevi nu gan pamatīgi izmocīja. Bet nu piekrītu meitenēm, ka tas ātri aizmirstas.;-) Lai aug liela princese(l)

Teddy,, wooow, cik traki izklausās!!! Tu esi varone!

Pēc Teddy stāsta man pat dūša 'apskrējās'....
Lai meitiņas kopšana ir pretstats dzemdībām, Teddy! Mazulīši ir neizmērojami laimes akumulatoriņi (l)

Prieks, ka Teddy viss kārtībā. Tomēr man skumji, ka tādas mokas jāpiedzīvo un tikai tad taisa ķeizaru, nesaprotu. Vai cilvēkam pašam jālūdz un jāmaksā par šo operāciju lai neizmocītu līdz pēdējam? :'-(

Teddy tu esi varone, Tevi jau tā nomocīja, ka tev nemaz nebūtu spēka izspiest, bet nu laimīgi , ka viss ir labi.

Nu jau sāk lēnām aizmirsties. Tik vien, cik rēta sāp. Man ķeizaram vispār bija jābūt jau ap vieniem dienā, bet vecmāte gribēja panākt ka viss notiek dabiski. Es pat iedomāties negribu kā būtu samocīts bērns un sadragāts man tur viss, ja pielietotu vakuumu un vēl sazin ko, paldies meitiņai, ka neieslīdēja lejā, jo vecmāte jau teica, ka ja būtu, tad ietu līdz galam.
Ja meita nebūtu sajaukusi dienu ar nakti, būtu paraugbērns :D

Klau, kā ar to atvemšanu. Man viņa visu laiku atvemj pienu pēc ēšanas, neatkarīgi no tā, cik ilgi gaida atraudziņu vai tur vertikāli. Un atvemj diez gan, tādiem kā kunkulīšiem pat reizēm. A pec maisījuma gan viss ir kārtībā. Viņai tai pienā kaut kas nepatīk vai apēd daudz vairāk kā spēj panest?(t)

Teddy, mana arī atvēma pienu pa labi un kreisi. Tagad ir krietni labāk. Mazuļiem slēdzējmuskulīši tikai pielāgojas barībai. Es nezinu,kāds ir maisījums, bet pieņemu, ka biezāks par pienu. Pirmajā dzīves mēnesī, ja mainīju pampi un mazā nòšķaudījās, kaka bija visur 8-)
Un atvemšana principiāli ir saistīta ar sfinkteru adaptāciju un šķidro barību. Palīdz laiks. Pēc piebarošanas mitējoties. Nezinu. Mums vēl ceļš ejams :-D