Grūtnieču BEZTĒMA

Robīte - saprotams ka grūti ar 2 bērniem, bet nu nevajag aizmirst ka jaunakajam tik dazas dienas, kads vel rezīms un planošanas...viņs vel cita pasaulīte dzīvojas, atslabsti nedaudz ;-)

Laikam jā, kaut kāds saspringums vnk, ai!!!
Liekas, ka pa daudz guļ - 3-5h, bet celt vnk tāpat ar liekas stulbi.

Labi, viss, mēģināšu atslābt!

Maza_vilna Nē, galīgi nav obligāti :)
Būs dienas, kad nāks tikai māmiņas un būs dienas, kad jānāk ar otrām pusēm. Manējais arī noteikti, ka visas reizes netiks, jo no darba atprasīties tik bieži nevar.
Bet tur vajag pieteikumu laicīgi nosūtīt.

Nezinu.. Nedomāju ka tas ir kas traģisks bērnam ja vienreiz pa trim nedēļām neizejam ārā jo negribas man iet pa lietu.. :-)

Ligzdiņā domāju, ka nekas nav obligāti, viņi atsūta programma kad ir tikai māmiņām, kad ar tētiem vai kādu citu uzticības personu. :-)

Esmu redzējusi analogu staigāšanai ar bērnu ratos, izstumšana uz balkona vai piemājas zālītē/terasītē. Staigāšana taču ir labums tev un mazulim svaigs gaiss, tātad nav nozīmes vai staigā pa pagalmu, vai pa ceļu, vai nestaigā. Kā ir? :-D

Mazulim jau vienalga kāds gaiss, ka tik svaigs! :-)
Mans bērns gulēja praktiski tikai uz balkona, apbrīnoju mammas, kuras katru dienu staigā un kurām ir jāstaigā, man nepatika - diezgan garlaicīgi! Savu reizi vai ar mērķi - jā, bet katru dienu - tas nav priekš manis.
Turklāt gribēju laiku arī sev - mierīgi pasēdēt pie datora/tv, nesteidzīga kafijas krūze vai pusdienu ieturēšana, mājas uzkopšana...

Es tik domāju kā ir Rīgā :-( , lai pastaigātos kaut cik svaigā gaisā, jābrauc uz Mežaparku, vai Jūrmalu. Rīgas parkos diez cik gaiss nav labāks. :-(

Man pašai ļoti patīk staigāt, tāpēc arī eju ārā. Grūtniecibas laikā nogāju vismaz 6km dienā. Tā ir galvas izvēdināšana, fiziska slodze (atkarīgs no reljefa) un labi pavadīts laiks svaigā gaisā. Vīna dārzi, govis un zirgi, klusas ieliņas un tas viss asfaltēts+kafijas krūze līdzi, lielisks sākums dienai.

Madonna, liels + tāpēc ir dzīvot ārpus pilsētām.
Es ar šobrīd dzīvoju ārpus Rīgas, ciematiņš, ir mežs, oficiāla taka mežā, ezers, ap ezeru ir celiņi, tad esmu skrējusi pa lauku ceļiem, tad tur arī plaši lauki, skaisti, vismaz iespējas ir. Pilsētā būtu murgs, katru reizi jādomā par transportu, papildus izdevumi par auto, uff. Tie, kas pie jūras dzīvo, tiem ar forši, vispār relaksējoša pastaiga (l)

apbrīnoju mammas, kuras katru dienu staigā un kurām ir jāstaigā, man nepatika - diezgan garlaicīgi! Savu reizi vai ar mērķi - jā, bet katru dienu - tas nav priekš manis.
Turklāt gribēju laiku arī sev - mierīgi pasēdēt pie datora/tv, nesteidzīga kafijas krūze vai pusdienu ieturēšana, mājas uzkopšana...

Identiski! Un nesaprotu, pietiek jau ar to, ka sākumā naktis normāli nesanàk izgulēt + vēl vārgums un asiņošana pēc dzemdībām, bet dažas pa 3-4h kaut kur staigā... Pēc tādas pastaigas es būtu beigta, un kur nu atkal uzreiz pēc pastaigas bērna raudāšana, staipīšana uz rokām, koliki, negulētas naktis utt. Vispār neatpūsties? Nav normàli. Tad jau nebrīnos, ka dažas nevar neko ne paspēt, ne atpūsties, un vēl depresijā iedzīvojas... Es vispār neesmu cilvēks, kuram patīk bezmērķīgas pastaigas un tuvumā nav arī tādas vietas, kur var stundām vnk staigāt (klusumā un prom no mašīnām). Svaigu gaisu var nodrošināt arī citos veidos.

Robīt, tu saki, ka gads tik pagājis un neko vairs neatceries... Man pagājuši 4 mēneši un es arî vairs neko neatceros. :-D Režīms kaut kāds apmēram parādījās pēc 2 -3 mēnešiem, kad koliki pārgāja un bērns smuki apvēlās. Līdz tam bijas visādi. Sevišķi pirmais mēnesis bija ļoti tāds nekāds, otrajā jau bija "labās naktis", un trešajā arvien biežāk sāka izgulēt visu nakti. Tagad 4 mēnešos ir ļoti konkrēts režīms - ap 5 vai 6 vakarā uznāk ilgākais miegs (pirms tam tāds pa 40 minūtēm visas dienas garumā), un tad ap 9:30 vakarā pārģērbjamies vai vannojamies, pudele un čuč līdz rītam. Un lielo meitu liekam gulēt arī vienlaicīgi.

Es ar savu bēbi staigāju un vēl joprojām dodos pastaigās. Tā ir sava veida izraušanās no mājas, svaiga gaisa ieelpošana, vismaz dienā 10 km nostaigāju. Gan bēbim, gan mammai labi.

Vilionata, skaties, lai ratiem laba amortizācija, ja pa meža takiem staigāsi. Mani rati tam īsti neder, kaut gan ir pumpējamās riepas. Bet šeit nav īsti mežu, vīnogu dēļ, tāpēc nesūdzos.
Izejot ārā ar ratiem, pasauli ieraugi savādāk. Gājēju pārejas/luksofori-kādas ir apmalītes, citur ir augstās, citur atkal līdz ar zemi. Kā cilvēki noparko mašīnas, kā novieto atkritumu konteinerus izvešanas dienās (tas viss uz gājēju celiņiem, ka ne apbraukt). Suņi....
Tagad vispār ir tāda krāsu un smaržu mikslis dabā, ka grēks nestaigāt. Brīvdienās ejam visi trīs un tik daudzas lietas var izrunāt :-D nedēļas nogales ir mums ir kļuvušas tik īpašas :-)

Man pastaigas diezgan sāpīgs jautājums. Gribētos iet ārā kaut vai katru dienu. Ārā tāds skaists rudens, bet pati neko nevaru nest, celt pēc ķeizara. Rati arī pasmagi. Jāpielāgojas, kad vīrs var iziet ar mums, bet viņam diezgan saspringts darba grafiks tieši dienas pirmajā pusē, kad varētu iet ārā. Vīramātei speciāli zvanīt, lai brauc palīdzēt ar ratiem, arī negribu. Tā nu ejam ārā tikai 2-3x nedēļā pa stundai. Pat nezinu, ko izdomāt. Esmu par svaigu gaisu, īpaši tik skaistā rudenī.

Brīvdienās ejam visi trīs un tik daudzas lietas var izrunāt

mēs visu laiku vārījāmies :D

Vīna dārzi, govis un zirgi, klusas ieliņas un tas viss asfaltēts+kafijas krūze līdzi, lielisks sākums dienai.

Madona, nu man reāli noskauda:-D Tik labi izklausās:-) Man te apkārt tikai Imantas piesmēķētais un auto piebraukātais gaiss, daži vietējie bomži un kakājoši suņi:-D

Tas no cilvēka gan jau atkarīgs... Man pirmajos mēnešos vienīgā vēlēšanās bija pagulēt. Izmantoju cik nu varēju atļauties laiku, lai pagulētu. Pastaigas pat prātā nenāca, jo jutos nonstopā nogurusi.
Pie mums ciemojās vīramāte un visu laiku dzina mani pastaigās, kladzināja, cik ļoti bērnam vajag iet pastaigās un izlikšanā ārā, dārzā neesot tas pats... Man pietika ar pāris vakariem, kad aizvilkos pastaigā - bērns pēc 10minūtēm pamodās ratos, sāka brēkt, man nācās stiept uz rokām zīdaini, stumt ratus un žigli uz mājām. A mājās vīrene mierīgi dzer tēju un sēž internetā, kamēr es ratus nolieku, bērns turpina brēkt, kamēr pudeli sagatavoju, izrādās pampers piekakāts, kamēr to nomainu, pārģērbju... Rezultātā? Ne bērns, ne es neatpūtāmies, no pastaigas tik lielāks besis mums abiem... Pavisam cita lieta, kad iešūpoju šūpulītī pie atvērta loga un pati turpat gultā un paguļam kādas 2h. Pamostamies kā maija saulītes!

Toties tagad, kad mazais jau ar interesi pēta apkārtni, vairāk laika pavada nomodā, pati esmu jau izgulējusies, organisms atguvies pēc grūtniecības un dzmedībām, tagad gan izsjam ar prieku nelielās pastaigās. Taču arī ne katru dienu, ne n-tād stundas.

Rati būs uzdevums, jo man gandrīz nevieni rati nepatik ar Emmaljungu priekšgalā, kuri būtu atbilstoši manām velmēm, tie kuri patīk, šķiet, ka tāpat nav piemēroti tādiem grubuļainākiem ceļie, mežiņiem, pludmalei utm... Bet visam savs laiks, kad pienāks tuvāk viss tas, domās :-)

Mademoiselle, man vispār šķiet superīgi, aizbraukt ar mīļoto kaut kur uz mežu, arī tagad mēdzam gandrīz katru nedēļas nogali izrauties mežā, pastaigās un jau iztēlojamies, ka pavisam drīz mums būs vēl viens un būs vēl foršāka pastaiga (l) protams, es idealizēju, kas zin kā būs, varbūt jutīšos kā nodzīts zirgs :-D , bet es tādu domu pat negribu pieļaut :-D

Normāla vīrene :-D

Jansone neskaud, vakar svaigi nomēsloja laukus :-P aromāts konkrētā posmā gāž no stilbiem :-D un vēl riteņus dabūju ar savu ūdens pudeli mazgāt, tā ka!!
Bet ir labāk nekā pilsētā! Imantā, tur uz Babītes pusi, pa to loku, tur tāds priežu mežiņš ir, Dammes ielai pretī, vai-es tur agrāk skrēju, daudzi gan tur suņus staidzina :-/