Paldies, jaukās par sveicieniem(l) Khkh, es tavā bēbī, kad skatos instag bildes, esmu in love. Tāda superbēbīte, vienmēr aizmirstu uzrakstīt(l)
Mēs jau otro dienu mājās. Bēbis piedzima 16.10 no rīta, Rīgas Dzemdību namā. Viss sākās ar ierosināšanu 15.10, jau iepriekš te rakstīju, ka daktere sūtīja, bet RDZN negribēja ņemt pretī tik ātri. Beigās tomēr paņēma, jo manējā pa telefonu nolasīja lekciju viņiem, ka datumi ir viņai pareizi un ir pārstaigāts. Ai, es vispār nedomāju, ka aizies līdz ierosināšanai, bet nu kā bija lemts, tā notika. Sāka ar tabletēm ik pa 2 h, nekas nesākās, es jau tādā pozitīvā čiliņā biju un tad pēkšņi, kā uz sitiena ap 11.00 vakarā sākās tādas sāpes, ka domāju, ka pie Dieviem aiziešu. Drausmas. Es, protams, gaidīju, ka dzemdības nav vieglas un ka būs smagi, bet nu tik... Tās sāpes vienkārši atcerēties negribu.:'-( Biju domājusi, ka izvairīšos tomēr no EA, bet gāju lūgties pēc dažām stundām, lai man viņu liek. Līdz tam tiešām labi palīdz ūdens un tā bumba, bet nu tā nakts bija tāda, ka man likās, ka gals klāt, tiešām. Kad ievadīja EA, pagulēju stundiņu un pamodos no sāpēm. Izrādās, ka tā sāka iziet. Atnāca un iedeva vēl, pēc tam 3x. Man jau sāka rādīties kaut kādi gļuki, vispār nekāda paliku. Vecmāte ļoti jauka, vienīgi pārāk ilgi cerēja, ka es dzemdēšu pati. Mana grūtniecības vēsture bija ļoti laba un arī fiziski biju gatavojusies ar regulāru peldēšanu un normālu uzturu, bet es jutu, ka pati nedzemdēšu. Man pat EA laikā sākās nenormālās sāpes zem krūtīm, bēbis bija uzlīdis augšā, jutu, ka man būs ļoti liels bērns. Pēc tam ienāca ārsti, pārbaudīja un pieņēma lēmumu par ķeizaru. Jā, tas bija tāds atvieglojums.. Es skaidri zināju, ka pati nespēšu dzemdēt tik lielu bērnu, plus es biju no sāpēm un neskaitāmajām EA devām nekāda.:-/
Ķeizars, protams, nav patīkama lieta. Tā ir smaga operācija, tomēr es esmu apmierināta. Ārsti pēc tam teica, ka labi, ka nemēģināja man likt dzemdēt, jo tāpat rezultātā būtu bijis ķeizars. Jā, ir smagi ar tām rētas sāpēm, pirmā diena vispār garām, bet nu jau jūtos ļoti labi. Vēders nenormālos tempos velkas, rēta labi dzīst un ārste saka, ka man esot ļoti labs, zems griezums, kurš visticamākais kādreiz būs vien bāla svītriņa. Neticu visām tām muļķībām, ka ar bērnu var rasties sliktāks kontakts un citiem stāstiem- bēbi iemīlēju no pirmā acu skatiena un mums radās brīnišķīgs kontakts. Uzreiz saproti, ka pasaulē visas citas lietas ir tik, tik maznozīmīgas, salīdzinot ar šo mazo brīnumu(l) Bēbis piedzima liels 4290 kg, 55 cm, bet vesels, pēc Apgara skalas 9 balles.
Tagad mokamies ar to, ka jūk diena ar nakti viņam:-D, bet nu man ir komanda, kas palīdz-vīrs, vīramāte, mana mamma regulāri zvana no laukiem.. Es gan gribu visu darīt pati, lai gan saprotu, ka pēc ķeizara nedrīkst mocīties, neko smagu celt :-| Vienīgais par ko domāju, kā man izdosies savienot bēbi ar maģistratūru, jo es galīgi nemāku atslaukt to pienu. Man tur dažas pilītes sanāk atslaukt, lai gan tā piena ir ļoti daudz. Dakteres smējās, ka man piena ferma:-P
Par RDZN varu teikt tikai vislabākās atsauksmes. Man tiešām nesanāca satikties ar nevienu nelaipnu vai sliktu ārsti, vecmāti, medmāsu. Visi palīdzēja, interesējās, regulāri nāca, jutos, kā prezidenta sieva. Paņēmām privāto palātu un tas tiešām bija tā vērts, jo atbrauca mūsu ciemiņi un arī emocionāli bija labāk būt savā telpā. Ja būtu slēgusi līgumu, visticamākais nožēlotu, jo jutu ļoti individuālu un mīļu attieksmi. Lai gan stāsti ir dažādi un varbūt man paveicās ar pareizajiem ārstiem.
Garš stāsts, bet priekšā vēl garāks(l)
208
