Negribu jūs te sabiedēt, bet man ir viedoklis par tiem bērniem, kurus mammas no dzimšanas stimulē, attīsta, nodarbina, izklaidē, viņu vietā visu runā un dara, nepārtraukti smaidīgi rāda, dejo un leķā viņa priekšā, ceru, ka saprotat apmēram par ko runāju. Un tad, pienāk bērnam laiks doties dārziņā, dažas mammas jau 1,5 gadīgus, dažas 3 gadīgus (kas vēljoprojām ir ļoti mazs bērns) atved uz b/d. Un stāsta, ka bērns ir ļoti inteliģents, prot burtus, zina krāsas un bērns tiešām to visu zina un tas ir super, bet viņš neprot pats sevi izklaidēt un pabūt ar sevi pat 15 min. Un tad viņš tiek ielaists milzīgā telpā, kur vēl atrodas 20 tādu mazuļu un daži, labākajā gadījumā daži, sliktākajā gadījumā 1 pieaugušais, jo otrs mazgā traukus, un tad šis bērns, kurš no dzimšanas ir kā ar helikoptermāti izklaidēts neprot sev atrast nodarbi, tiklīdz audzinātāja beidz dziedāt un skatīties tieši uz viņu, viņam ir garlaicīgi un pat uznāk izmisums, jo viņš neprot spēlēties, viņš neprot pats pieiet pie plaukta, paņemt kādu spēli vai rotaļlietu un izdomāt ko ar to tagad iesākt. māte viņu ir pāraprūpējusi, tagad sekas ir tādas, ka viņš nezina ko darīt un neprot arī socializēties ar citiem, viņam krītas pašvērtējums, pietrūkst izklaidētāja un protams arī māte kā tāda un viņš vnk mokās tajā b/d. Tā, ka ja jūs zinat, ka nevarēsiet savu bērnu izklaidēt līdz pat 5-6 gadu vecumam un dzīves situācija ir tāda, ka bērnam būs jāapmeklē b/d, lūdzu, lūdzu māciet viņiem pašiem nodarboties, pašiem atrast mantas telpā, ļaujiet viņiem būt, pašas esiet tikai līdzās, kkur telpā un dariet savas lietas aŗi reizēm. Tas tā, pieredze no b/d skolotājas, pie kuras kā jau privātajā daŗzā ļoti bieži ved pāraprūpētus bērnus. Starp citu, dažās valstīs paŗaprūpe tiek uzskatīta par tik pat sliktu noziegumu kā nerūpēšanās par mazuli.
208
